Šorīt vairāk nekā 30 karavīri un zemessargi devās uz Pļaviņām, lai veiktu sagatavošanās darbus ledus spridzināšanai Daugavā pie Pļaviņām, Bebrulejā. Patlaban karavīri un zemessargi apzina tuvējās apkārtnes iedzīvotājus un brīdina par plānotajiem darbiem, un urbj ledū caurumus, kur izvietot sprāgstvielas.
Ledus spridzināšana tiks veikta pēc sagatavošanās darbu pabeigšanas un ar Pļaviņu novada domes Civilās aizsardzības komisijas piekrišanu.
Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā, spridzināšanas darbu vadītāji drošības apsvērumu dēļ lūdz iedzīvotājus atturēties no spridzināšanas vietas apmeklēšanas.
Savukārt otra spridzināšanas grupa devās uz Liepājas pusi, lai izvērtētu, vai spridzināšanas darbi iespējami Bārtas upē.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Genādijs Pavlovs, civilās aizsardzības komisija esot lēmusi par gatavību Bārtas upē spridzināt ledu, un tiek apsvērta iespēja līdzīgi rīkoties arī Ventā pie Zlēkām.
Taču vēl tiks izvērtēta situācija par spridzināšanas iespējamību un efektivitāti.
Ventā kritiska situācija izveidojusies Ventspils novada Zlēku pagastā, kur no ārpasaules gluži kā uz salas nošķirtas 19 mājas. Kā skaidroja Pavlovs, Zlēku pagastā netālu no Pasilciema Ventā šķērsām nostājies liels ledus gabals, kas kavē vižņu kustību, bet aiz šī ledus gabala upe esot brīva. Tiks veikta izpēte, lai noskaidrotu - jāveic ledus spridzināšana vai kā citādi jāmēģina izkustināt lielo ledus gabalu.
No ārpasaules nošķirto 19 māju iedzīvotāji atteikušies no evakuācijas. Pašas mājas nav applūdušas. "Situācija tiek kontrolēta," informēja Pavlovs.
Nopietna situācija izveidojusies Bārtas upē Liepājas pusē, kur Bārta satek kopā ar Toseli, aģentūru LETA informēja VUGD Kurzemes reģiona brigādes vecākais inspektors Jānis Roga. Šajā vietā līdzenais, viengabalainais ledus bremzē vižņu kustību. Līdz ar to strauji kāpis ūdens līmenis, un līdz kritiskajai robežai pietrūcis tikai 14 centimetru. Pēc pēdējiem datiem, līmenis par 10 centimetriem ir krities, bet tas nenozīmē, ka situācija atkal nevar pasliktināties, uzsvēra Roga. Pastāv risks, ka var applūst 30 mājas Nīcas pagastā, informēja Roga. Pašlaik iedzīvotāju evakuāciju neesot nepieciešams veikt.
Ir pieņemts lēmums par ledus spridzināšanu Bārtas upē. Pēc neoficiālam Rogas rīcībā esošām ziņām, spridzināšanas darbu veicēji varētu ierasties ap plkst.20 vakarā, un tādā gadījumā spridzināšana šovakar tiks veikta tikai galējas nepieciešamības gadījumā, bet drīzāk tiks atlikti uz rītdienu, informēja Roga.
Pēc VUGD lūguma šodien iespējamo plūdu rajonu izlūkošanu Zemessardzes (ZS) vienību pārstāvji veica arī Ķekavā, Carnikavā un Līvānos.
ZS vienību pārstāvjiem uzdots ziņot par situāciju un regulāri sazināties ar vietējām VUGD vienībām par tām nepieciešamo atbalstu arī applūdušajā Lielupes baseinā.
Lai savlaicīgi sagatavotos iespējamo plūdu seku novēršanai, Ādažos izvietoto vienību pārstāvji iesaistījās novada Civilās aizsardzības komisijas darbā. Atsaucoties Ādažu novada domes lūgumam, vakar vairāk nekā 30 Kājnieku brigādes Inženiertehniskās rotas un Kaujas atbalsta rotas karavīri sniedza atbalstu, sagatavojot vairāk nekā 1000 smilšu maisu, kurus plūdu gadījumā varēs izmantot Gaujas krastu nostiprināšanai.
Vakar arī aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) izdeva pavēli, ar kuru noteica bruņotajiem spēkiem būt gataviem sniegt atbalstu civilās aizsardzības institūcijām plūdu seku novēršanā. "Esmu pārliecinājies, ka bruņotie spēki ir gatavi iesaistīties iespējamo plūdu seku novēršanā," norāda aizsardzības ministrs. Viņš arī apliecina, ka pēc civilo institūciju pieprasījuma karavīri un zemessargi nekavējoties sniegs savu atbalstu.
Jau ziņots, ka iespējamo pavasara plūdu prevencijas pasākumos un plūdu seku novēršanā bruņotie spēki ir gatavi iesaistīt deviņas spridzināšanas grupas, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīrus un zemessargus.
Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu plūdu gadījumā bruņotie spēki tiek iesaistīti kā plūdu prevencijas pasākumos, tā arī plūdu gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos.
Bruņotos spēkus iesaista avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā - palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai -, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas neatliekamo pasākumu veikšanai un bruņoto spēku resursu piesaiste ievērojami paātrina ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidācijas pasākumu izpildi, mazina iespējamos zaudējumus vai paātrina cilvēku glābšanu vai ja bruņoto spēku rīcībā ir speciāls ekipējums šo darbību veikšanai.