Tiesa izglābj valsts naudu
Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 21. oktobra lēmums praktiski novērš risku, ka Latvijas valstij atkal nāksies maksāt miljoniem eiro uzņēmuma Latvijas gāze (LG) īpašniekiem par uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpšanu.
Pie juristu profesijas nepiederošiem cilvēkiem grūti saprast, kā tiesa spējusi apmierināt LG prasības pēc būtības, lai gan tiesas lēmumā skaidri un gaiši ierakstīts «noraidīt a/s Latvijas gāze pieteikumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu lietā». Proti, tiesa pasaka, ka nav pamata tādam pieteikumam, kurā LG lūdz tikai to, kas jau ierakstīts Latvijas likumos, kā tos saprot Administratīvā apgabaltiesa (tiesnesis referents V. Poķis, tiesneses U. Mihailova un A. Zariņa).
Pati lieta ir radusies no LG prasības atcelt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes šā gada 25. augusta lēmumu, kas uzliek LG pienākumu atļaut izmantot savus gāzesvadus trešajām personām, ar ko domāts valsts uzņēmums Latvenergo, lai tas drīkstētu piegādāt savām kurtuvēm ārzemēs (Lietuvā) nopirktu gāzi. Privātā LG norāda, ka šāds pienākums ir pretrunā ar LG privatizācijas 1997. gada līgumu, kurā noteikts 20 gadu termiņš LG monopolam Latvijas patērētāju apgādāšanai ar gāzi. Gadu, pusotru pirms tā beigām 2017. gada 3. aprīlī sākās runas par tādu 1997. gada līguma izpratni, ka tas aizliedzot citiem uzņēmumiem nodarboties ar dabasgāzes pārdošanu Latvijā, bet neaizliedz to nopirkt ārzemēs pašpatēriņam Latvijā un piedevām izmantot LG piederošos gāzesvadus dabasgāzes nogādāšanai no Latvijas robežas līdz dabasgāzes īpašnieka krāsnīm. SPRK uzņēmās izdekorēt šādu viedokli ar norādēm uz Latvijas likumu pantiem, bet LG - ar SPRK rīcības apstrīdēšanu, piedevām lūdzot noteikt pagaidu ierobežojumus LG privatizācijas līguma pārkāpšanai līdz brīdim, kad puses iztiesāsies par tiesībām uz tā pārkāpšanu. Administratīvā apgabaltiesa noraidīja šo papildu lūgumu ar pamatojumu, ka «likumdevējs .. šobrīd ir skaidri izteicis gribu, ka galalietotājs var izvēlēties tirgotāju no 2017. gada 3. aprīļa», kas nozīmē, ka šādas izvēles pirms norādītā datuma nav. Šī griba nav nekas mistisks, bet Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 42. punkts.
Saeimas un tiesas nostāja pret LG privatizācijas līgumu ir pašsaprotama pēc pieredzes, kāda tika gūta jau 2000. gadā ar daudz maigākiem šā līguma pārkāpumiem, par ko valsts bija spiesta samaksāt 6,9 miljonus toreizējo latu. Tomēr nekas neizprotams nav arī SPRK rīcība. Pietiek citēt aģentūras BNS šā gada 23. augusta ziņu par Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanos ar augstu viesi - ar Amerikas Savienoto Valstu viceprezidentu Džo Baidenu, pēc kuras Latvijas «premjers stāstīja, ka ASV ir ļoti ieinteresētas Latvijas energodrošības nodrošināšanā, kā arī gāzes tirgus liberalizācijā». Vienkārši sakot, ieinteresētas savas gāzes noietā, kas vismaz teorētiski tagad iespējama arī Latvijā caur sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināli Lietuvā. Atliek vien rūpēties par Krievijas dabasgāzes cenas pieaugumu vai, vēl labāk, par Latvijas atslēgšanu no Krievijas dabasgāzes piegāžu tīkla, eskalējot konfliktu starp Latvijas valsti un LG akcionāriem. Maz ticams, ka Latvijas valdība to patiešām vēlas. Latvijai pietika ar konflikta inscenējumu, kurā tiesa nogludina SPRK sacelto skandālu.
Par grūti novērtējamiem Latvijas ieguvumiem no ASV labvēlības Latvijas nodokļu maksātāji ir samaksājuši vismaz tik, cik SPRK notērēja savās algās un juristu ārpakalpojumu pirkšanā (jāpiemin vismaz advokātu birojs Tark Grunte Sutkiene) par acīmredzami bezjēdzīgu tiesāšanos ar LG, ko SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis vakar solīja turpināt.