NOSŪCĒJI VIRTUVĒS. Ministrija kavējas labot ugunsdrošības brāķi
Lai gan jaunajos Ugunsdrošības noteikumos Iekšlietu ministrija iestrādājusi nepārprotamu brāķi – nesaprotami uzrakstītu normu, kas varbūt aizliedz virtuves nosūcējus, bet varbūt paģēr sacaurumot namu fasādes –, grozījumus pagaidām neplāno.
Ministrija izdomājusi vispirms apskatīties, kā brāķis stājas spēkā un kā neviens netiek gudrs šo normatīvo kalambūru piemērot dzīvē.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka nekvalitatīvās normas autors ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas nav mācējis korekti noformulēt nepieciešamību pēc parastas ventilācijas lūciņas virtuves sienā. Savukārt ministrija viens pret vienu šo tekstu akceptējusi. Par sliktu gan to atzīst, taču ilgā laikā un smagās kompromisu cīņās tapušo dokumentu vaļā vērt nevēlas.
Preses dienests skaidro: «Pagaidām šo normu nav plānots grozīt, jo tā vēl nav stājusies spēkā. Lai būtu pamats grozījumiem, ir nepieciešams izvērtējums, kā konkrētā norma darbojas dzīvē un vai tiek sasniegts paredzētais mērķis.» Norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Šādu pieeju par absurdu uzskata Rīgas pilsētas būvvaldē, jo jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šī norma esošajā redakcijā ir pretrunīga, nav viennozīmīgi izprotama, turklāt draud ar patvaļīgas būvniecības riskiem. Lai nenāktos plēst nost virtuves tvaika nosūcējus virs plītīm, cilvēki pēc sava prāta var pasākt taisīt caurumus sienās, tādējādi bojājot fasādes vizuālo un, iespējams, arī ēkas kopējo tehnisko stāvokli. Turklāt noteikumos arī nav skaidrots, kuras institūcijas un ar kādām metodēm kontrolēs, vai iedzīvotāji šo normu izpilda. Un ko darīt ar koplietošanas telpām, ja ventilācijas šahtas būvējamas no jauna. Kādam par to jāmaksā. Būvvalde jau pirms laba laika nosūtījusi Iekšlietu ministrijai savus iebildumus. Vēstulē arī teikts: «Būvvaldes ieskatā šādas prasības būtu piemērojamas tikai jaunām būvniecības iecerēm, kur jau projektēšanas laikā būtu iespējams paredzēt izbūvēt atsevišķas ventilācijas sistēmas, lai pilnvērtīgi realizētu konkrētās normas paredzēto mērķi.»
Pagaidām atbilde neesot saņemta. Tik vien kā dažādos medijos ministrijas pārstāvji izteikušies, ka īsti labs tas teksts tiešām nav padevies.
Iespējams, iniciatīva pārskatīt noteikumus nāks arī no Ekonomikas ministrijas, kur pašlaik tiek pārstrādāts Latvijas būvnormatīvs Būvju ugunsdrošība. Darba grupa vērtē ugunsdrošības normu savstarpējo atbilstību Ugunsdrošības noteikumu 89.10. punktam.
Jāatgādina, ka šā punkta apslēptā jēga ir tāda, ka telpā, kur atrodas gāzes iekārta - vai tā būtu plīts vai apkures katls -, nepieciešama ventilācija. Gan tādēļ, lai neveidotos tvana gāze, gan arī lai gāzes noplūdes gadījumā tai būtu pa kurieni tikt laukā un nerastos sprādziena iespēja. Bet, ja ventilācijas lūkai pievienots mehānisks nosūcējs, tas darbojas vien tad, kad ir ieslēgts. Tātad telpā nepieciešama dabiska pastāvīga gaisa pieplūde un apmaiņa. Taču prasība pēc tādas saprātīgi jānoformulē - lai iedzīvotājiem nenāktos demolēt virtuves.