Valdība nosūtījusi uz Saeimu priekšlikumu grozīt likumu Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR), lai, kā teikts tagadējā likuma grozījumu priekšlikumā, «nodrošinātu ierakstu izdarīšanu par tādiem tiesību subjektiem, kuru nolūks ir veikt tiesisku komercdarbību».
Šobrīd UR reģistrē praktiski visus, kuri vien pieteikušies vai pieteikti par uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem, tāpēc UR datu bāzē iekļūst daudzi cilvēki ar nodomu apkrāpt valsti ar nodokļu nemaksāšanu un citus uzņēmējus ļoti daudzos un dažādos veidos. Šādas blēdības Latvijā tika pamanītas un atzītas jau ļoti sen. Pirms gadiem 15 Latvijā tika izlemts, ka visiem kaut cik nozīmīgiem uzņēmumiem jāreģistrējas vēl arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, izslēgšana no kura būs līdzvērtīga uzņēmuma likvidācijai, jo neviens normāls uzņēmums neielaidīsies darījumos ar citu, kura nav PVN reģistrā. Par to visu atgādina aģentūras LETA arhīvā ar 2001. gada 29. maiju datēta ziņa, ka toreizējā Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu par kārtību, kādā VID ir tiesības izslēgt personu no ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra. Toties tagadējās valdības lēmums pārnest uzņēmējdarbībai pieteikto cilvēku nodomu pētīšanu no PVN maksātāju reģistra uz UR nozīmē, ka PVN reģistru apsaimniekojošais Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau piecpadsmit gadus nevar vai negrib izslēgt no uzņēmējdarbības juridiskās un fiziskās personas, pirms tās nodarījušas praktiski neatgriezenisku kaitējumu valsts ieņēmumiem un godīgajiem uzņēmējiem.
UR galvenā valsts notāre Guna Paidere 29. septembrī ir sniegusi Neatkarīgajā plašu interviju, kurā iekļauta arī atbilde uz jautājumu, kādā veidā UR spēs noskaidrot reģistrēšanai pieteikto cilvēku nolūkus. «Manā ieskatā attiecībā uz jauniem uzņēmumiem šī riska sistēma nenostrādās,» atbildēja G. Paidere. Diemžēl šāda atbilde līdzvērtīga vārdiem, ka risku novēršanas sistēma nedarbosies vispār, jo tiks uzlauzta tieši tāpat kā PVN maksātāju reģistrs, kurā jauni blēžu uzņēmumi tiek iekļauti daudz ātrāk un vairāk, nekā no tā tiek izslēgti vecie uzņēmumi, kurus VID pēc gadiem ilgas pētīšanas un lemšanas atzinis par vainīgiem nodokļu naudas izkrāpšanā.
Arī VID nespēja izmantot PVN maksātāju reģistru ir sen pamanīta un atzīta. Pirms gadiem pieciem parādījās un likumdošanā tika nostiprināta ideja izveidot to personu reģistru, kurām liedzamas vai ierobežojamas tiesības būt par Latvijā reģistrētu uzņēmumu īpašniekiem vai vadītājiem. Rezultātā šādā reģistrā ierakstīts jau vairāk par 18 tūkstošiem fizisko personu, bet jēgas no tā nekādas. Proti, nav taču nekādu ierobežojumu reģistrēt par Latvijas uzņēmumu īpašnieku vai vadītāju jebkuru pasaulē dzīvojošu vai tikpat labi izdomātu personu, t.i., šādas personas datus, daļēji sagrozītus datus bez personas ziņas, viltotu šīs personas parakstu u.tml. jebkurā kombinācijā. «Ja UR uztver savas funkcijas tikai kā formālu ailīšu aizpildīšanu un par iestādes pieņemto lēmumu neuzņemas nekādu atbildību, tad kam šajā iestādē vispār ir vajadzīgi darbinieki, to var izdarīt arī datorā, būs ātrāk un lētāk,» VID preses pārstāve Kristīne AugstkalneJaunbērziņa rakstiskā atbildē Neatkarīgajai nepalika parādā G. Paiderei par viņas pārmetumiem VID. Neatkarīgās jautājums VID gan bija nevis par UR, bet gan par to, kāpēc nodokļu un cita veida krāpšanu apkarošanai neko nedod VID apsaimniekotais PVN maksātāju reģistrs. Diez vai VID uz šo jautājumu atbild ar K. AugstkalnesJaunbērziņas apgalvojumu, ka «nav pamata apšaubīt VID rīcībā esošos rīkus risku identificēšanai».
Piekrist VID darbinieces rakstītajam varētu tādā apmērā, ka VID rīcībā patiešām ir «rīki risku identificēšanai», tikai izmantoti šie rīki tiek tam, lai VID darbinieki pamanītu noziedzniekus un izspiestu no viņiem atlīdzības, kādas līdz pēdējam laikam bija pieņemts legalizēt viņu ienākumu deklarācijās. UR nesaņems no VID tagadējiem darbiniekiem informāciju, kas būtu izmantojama reģistrēšanai pieteikto personu izvērtēšanai sekmīgāk, nekā pats VID to jau dara, t.i., praktiski nedara.
Latvijas valdība un Saeimas vairākums tomēr neatteiksies no iespējas izrādīt cīņu pret blēdībām, par kuru pieļaušanu Latvijas valsts saņem aizvien skaļākus pārmetumus. Esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem Latvijā atliek paļauties uz to, ka viņu nolūku atbilstību tiesiskai komercdarbībai UR pētīs atbilstoši G. Paideres uzskatiem, ka «sistēma jāievieš pakāpeniski, rūpīgi analizējot kopējo situāciju, lai pilnībā nesagrautu uzņēmējdarbības vidi».