Mediķi pieprasa tautai veselību

PAR TAUTAS DZĪVĪBU. Mediķu protesta galvenais motīvs ir tautas dzīvība, jo tik katastrofālā situācijā, kāda ir Latvijas veselības aprūpē pašlaik, ir apdraudēta ne tikai veselība, bet arī tautas dzīvotspēja © Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Mediķi, protestējot pret zemo veselības nozares finansējumu, pie Saeimas atsauca Nāvi un Tautas dzīvību. Diemžēl Saeimas sēde vakar beidzās neierasti ātri un mediķu iestudēto «protesta uzvedumu» redzēja vien retais deputāts.

«Šī diena ir īpaša, gluži vai maģiska, jo atcerēsimies, ka tieši pirms sešiem gadiem mēs šajā datumā stāvējām pie Eiropas Komisijas pārstāvniecības ēkas Rīgā un lūdzām palīdzēt mūsu veselības aprūpei,» mediķus uzrunājot, sacīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, «gadiem ritot Eiropas Komisijas dzirde ievērojami uzlabojusies, un tagad mēs stāvam pie Saeimas ar ceļamaizi no komisijas, ar ieteikumu mūsu politiķiem - steidzami uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Tikai tagad mums ir jauna bēda - mūsu politiķi mūs nedzird!» Nelielā uzvedumā mediķu arodbiedrība izpēlēja Latvijas tautas likteni, kur 21. gadsimtā pār valsti valda Nāve. Tai ir «brīnišķīga dzīve Latvijā». «Mūsu valstī pat izkapts vairs nav vajadzīga,» izrādē atzina Nāve, kura izteica vēlēšanos kļūt par ministri valdībā.

Lai arī skarbs salīdzinājums, taču tas nav tālu no patiesības. Nepieejamas veselības aprūpes dēļ priekšlaikus nomirst tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus varētu glābt, ja laikus diagnosticētu saslimšanu un sniegtu atbilstošu palīdzību, norāda V. Keris. Zemais finansējums veselības aprūpei neļauj iekļaut valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sarakstā dzīvību glābjošas operācijas vai jaunākās paaudzes medikamentus. Naudas nepietiek arī mediķu algu palielinājumam.

Mediķu arodbiedrības protesta galvenā prasība ir palielināt finansējumu veselības aprūpei. «Mēs lūdzam to darīt pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem,» saka V. Keris, «pagaidām nav panākta vienošanās, ka veselībai nākamgad tiks atvēlēti vismaz 3,25 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir mūsu galvenā prasība.» Pēc Veselības ministrijas datiem, šogad veselības finansējums ir 3,1 procents no IKP, bet nākamgad situācija veidojas šāda: lai arī faktiski finansējums eiro ir lielāks, attiecībā pret IKP tas sarūk, proti, būs vien 3,05 procenti, bet 2018. gadā - jau zem trim procentiem.

Arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa, kas vada arodbiedrību Stradiņa slimnīcā, akcentēja, ka pašreizējā situācija nedod nekādas cerības mediķiem, kuri strādā uz izsīkuma robežas. Nav paredzēts atalgojuma pieaugums medicīnas māsām. Māsām jāstrādā divos un vairāk darbos, lai nopelnītu iztiku, māsas ikdienā strādā vairāk nekā 12 stundas, nereti pēc vienas diennakts maiņas iet uz nākamo, bet alga ir tuvu minimālajai - ap 400 eiro. Diemžēl nākamā gada budžetā mediķu algām nav paredzēts ne centa, uzsver V. Keris.

VIEDOKLIS

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris:

- Mūsu prasība ir iezīmēt valsts budžetā skaidru, reālu, būtisku finansējuma pieaugumu veselības aprūpei katru gadu par 0,25% no IKP, lai 2020. gadā sasniegtu vismaz 4%