Nākamnedēļ lems par valsts atbalstu grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē otrdien, 14.janvārī, paredzēts spriest par iedzīvotāju iniciatīvu, lai nodrošinātu atbalstu grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā, liecina Saeimas sēdes darba kārtība.
Uz sēde, kura sāksies plkst.10, aicināti iesniedzēju, Veselības ministrijas, ārstu speciālistu, Latvijas Ārstu biedrības, pacientu organizāciju pārstāvji.
Kā skaidrojuši iniciatīvas autori fonds "Mammamammai.eu", Latvijā ilgstoši netiek prioritizēta sieviešu emocionālā un fiziskā labbūtība grūtniecības laikā, bet jo īpaši pēc dzemdībām.
Diskusijas izceļas vien pēc kārtējā pētījuma vai nelaimes gadījuma publicēšanas, kas atklāj pieredzētu vardarbīgu dzemdību stāstus vai pēcdzemdību depresijas sekas. Tāpat fonda vērtējumā nav sekojusi politiska rīcība, lai Saeima un valdība objektīvi izvērtētu to, vai sieviešu aprūpe šajā posmā atbilst labākajiem standartiem.
2022.gada "Eurostat" dati liecina, ka gandrīz katra piektā sieviete - ap 17% - dzemdībās ir cietusi no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības. Pētījums parādīja arī to, ka trešajai daļai sieviešu - 33% - nav bijusi pieejama palīdzība un informācija par ieguvumiem no ekskluzīvas zīdīšanas, bet uzsāktās zīdīšanas rādītāji sešu mēnešu laikā strauji sarūk - no 97% līdz 20% no jaunajām mātēm. Vairāk nekā trešdaļa jauno māmiņu ir izjutušas nepietiekamu atbalstu pēc dzemdībām. Proti, vairāk nekā 35% aptaujāto atzinušas, ka atbalsta personām būtu jāpavada vairāk laika pie jaunās māmiņas.
Fonds norādījuši, ka attiecībā uz dzemdību pēcaprūpi sievietēm ģimenes ārsts šobrīd ir teju vienīgais speciālists, kas papildus saviem pamatpienākumiem un citiem prakses pacientiem salīdzinoši īso vizīšu laikā nodrošina jauno ģimeņu uzraudzību pēc bērna piedzimšanas. Neskatoties uz pēcdzemdību skrīninga pienākumu, faktiski šim monitoringam nav resursu. Sievietei sešas nedēļas pēc dzemdībām ir paredzēta viena vizīte pie ginekologa, kurā ir jāaptver pārāk daudz jautājumu pārdesmit minūtēs.
Iniciatīvs autori akcentējuši, ka šobrīd veselības aprūpē vispār netiek paredzēts, ka tiek apzināta jauno māmiņu pašsajūta, tai skaitā psihoemocionālais stāvoklis, zīdīšanas prasmes un tamlīdzīgi, kā arī vajadzība pēc palīdzības pēcdzemdību periodā. Pētījumi pierāda, ka tieši šis periods ir izdegšanas, depresijas un citu emocionāli grūtu stāvokļu riska periods.