Koronavīrusa omikrona variantam ir paaugstināta varbūtība uzrādīt viltus negatīvu Covid-19 testa rezultātu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins.
Speciālists skaidroja, ka saskaņā ar laboratoriskajiem datiem omikrons pamazām kļūst par dominējošu Covid-19 variantu Latvijā, jo jau pusei no pārbaudītajiem pozitīvajiem Covid-19 testu rezultātiem tiek konstatēta minētā mutācija. Ņikišins akcentēja, ka patlaban omikronam raksturīgās mutācijas tiek meklētas visos pozitīvajos paraugos, to darot ar PCR metodi, taču izlases veidā paraugiem tiek veikts arī pilnīgs mutāciju tests.
Ņikišins pastāstīja, ka pētījumos ar dzīvniekiem varēja redzēt, ka omikrons izrāda vieglāku vīrusa slodzi, turklāt būtiski ir tas, ka šī koronavīrusa mutācija vairojas vairāk kaklā, rīklē un mazāk deguna dobumā. Eksperta ieskatā šādi atklājumi palīdzēs pilnveidot testēšanas politiku un testēšanas rekomendācijas. Tas nozīmētu, ka, piemēram, vairāk testējamie paraugi jāņem no rīkles, nevis deguna. "Neviens nevarēja zināt, ka šim vīrusam labāk patīk kakls, nevis degums, un tas arī izskaidro to, kāpēc inficētajiem retāk ir ožas traucējumi," pauda Ņikišins.
Būtisks secinājums ir saistīts arī ar to, ka omikrons var izmainīt viltus negatīvus testa rezultātus, proti, omikronam ir iespēja biežāk uzrādīt viltus negatīvu testu.
Tāpēc ieteikums būtu veikt divus testus. Pagaidām gan oficiālu ieteikumu no ECDC un PVO vēl nav, taču redzams, ka omikrons deguna dobumā attītās vēlāk, tāpēc ir lielāka iespēja dabūt negatīvu rezultātu, bet no kakla - pozitīvu. "Veicot divus testus, lielāka iespēja saņemt pareizu testa rezultātu. Taču, ja cilvēkam ir simptomi un pamatotas aizdomas, ir jāiet uz laboratorisko testu, kur var kārtīgi paņemt nazofaringiālo paraugu," piebilda speciālists, uzsverot, ka PĶR tests ir krietni jutīgāks, uzrādot pozitīvu rezultātu krietni ātrāk nekā antigēnu tests.
Ņikišina ieskatā būtu jāpārskata paraugu ņemšanas taktika un tas, kā tiek izmantoti testi dažādās vietās, kas gan jau tiekot darīts, reaģējot uz aktuālajiem atklājumiem par vīrusa dabu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) intervijā Latvijas Televīzijai akcentēja, ka antigēnu testi ir būtiska testēšanas politikas sastāvdaļa, jo tie nav balstīti uz laboratoriju ierobežotiem resursiem.
"Paštesta rezultātus lielā mērā nosaka tas, cik kvalitatīvi notiek parauga ņemšana. Domāju, ka visi, kas taisījuši testu laboratorijā, zina, ka šis process nav īpaši patīkams, tāpēc arī paštestu gadījumos rūpīgi jāņem paraugi," uzsvēra politiķis.
Paštesti nav laboratorijas testi, tāpēc visa statistika balstās tikai PĶR testos , nevis ātrajos paštestos. "Labākas alternatīvas par paštestiem mums nav, jo laboratorijas testu trīs reizes nedēļā uztaisīt katram skolēna nav iespējams, savukārt arī ar paštestiem uzķert saslimšanas gadījumus ir ļoti vērtīgi. Tas ļauj veikt mērķētu pārbaudi un izvairīties no tālākas slimības izplatības kolektīvos," sacīja ministrs.