Vēža slimnieku iniciatīvu atbalsta, bet naudas nav

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Lai arī Saeima ceturtdien vienbalsīgi nolēma uzdot Veselības ministrijai un valdībai īstenot pacientu vēlēšanos un piešķirt onkoloģijas jomai papildus vēl vismaz 10 miljonus eiro, pašreizējā budžeta plānā nākamajam gadam šādas naudas nav.

Šoreiz Saeima lielā vienprātībā atbalstīja pacientu iniciatīvu Lai vēzis būtu ārstējama slimība un nolēma uzdot Veselības ministrijai (VM) līdz šāgada 1. decembrim izstrādāt onkoloģijas slimību diagnostikas un ārstēšanas programmu. Saeima arī uzdeva VM programmas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus paredzēt nākamā gada budžetā. Saeima šo lēmumu pieņēma, pamatojoties uz kolektīvo 10 237 pilsoņu parakstīto iesniegumu, ko ierosināja trīs onkoloģisko pacientu biedrības - krūts vēža pacienšu biedrība Vita, kolorektālā vēža pacientu biedrība EuropaColon Latvija un ginekoloģisko vēžu pacienšu biedrība Gino. Iniciatīvas autori aicināja rast risinājumu onkoloģijas jomā, kur vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai nepietiekami atvēlētā valsts finansējuma dēļ saglabājas augsta saslimstība un mirstība.

No vienas puses, ir apsveicami, ka Saeima ir atbalstījusi šo iniciatīvu un uzstājusi uz onkoloģijas slimību ārstēšanas plāna izstrādi, taču, no otras puses, būtiskākais tagad ir jāpaveic atbildīgajai ministrijai un jāvārds papildus nepieciešamajiem miljoniem jāsaka Finanšu ministrijai un valdībai. Par sasniegumu šo Saeimas balsojumu varēs nosaukt tad, kad, balsojot par budžeta likumu 2017. gadam, likumprojektā būs atrodams lēmums par finansējuma pieaugumu onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Onkoloģisko pacientu deputātu atbalsta grupas vadītājs Romualds Ražuks (Vienotība) uzskata, ka šie vēl papildus 10 miljoni eiro, kuru piešķiršanu atbalstīja 88 deputāti, ļaus ieviest ne tikai «zaļo koridoru», bet arī inovatīvas izmeklēšanas tehnoloģijas un jaunās paaudzes medikamentus. Deputāts un pacientu organizācijas priecājas, ka nākamā gada budžetā onkoloģijai «kopā izcīnīti 22,2 miljoni eiro, kas ir lielākā onkoloģisko pacientu un visas sabiedrības uzvara onkoloģijas jomā pēdējās desmitgades laikā Latvijā».

Krūts vēža pacientu biedrības Vita vadītāja Irīna Januma pauž gandarījumu par deputātu lēmumu, jo tas nozīmē, ka papildus jau ministrijas ieplānotajiem līdzekļiem onkoloģijai nākamgad vēža ārstēšanai būs par 22,2 miljoniem eiro vairāk. «Tā mums visiem ir reāla cerība uzsākt onkoloģijas jomas sakārtošanu,» vakar atzina I. Januma.

Tikmēr VM Neatkarīgajai uzsver, ka pašlaik tās budžeta plānā nav paredzēti vēl 10 miljoni onkoloģijai. «2017. gadā ir pieejami papildus 12,2 miljoni eiro no tiem 34 miljoniem, kuri mums atvēlēti reformu veikšanai, bet sameklēt vēl papildus 10 miljonus - pašreiz mēs neuzskatām to par iespējamu,» VM viedokli pauž Oskars Šneiders. Bez šaubām, VM pildīs Saeimas uzdevumu, un jau ir uzsākts darbs pie rīcības plāna onkoloģijas jomā izstrādes 2017.-2020. gadam, taču, ja tam neparedzēs naudu valdība, tad plāns varētu palikt tikai uz papīra. «Ja skatāmies jautājumu pēc būtības, tad kopš brīža, kad pacienti sāka vākt parakstus par papildu naudas piešķiršanu onkoloģijai, situācija pašlaik ir labāka, un noteikti papildu finansējums būs, taču pašreizējā budžeta rāmī vēl papildu 10 miljonu eiro... nav,» saka O. Šneiders.

***

VIEDOKLIS

Romualds RAŽUKS, Saeimas deputāts (Vienotība):

- Sirds un asinsvadu slimību joma ir sakārtota, bet onkoloģija ne. Cilvēks ar diagnozi vēzis paliek viens ar savām bailēm, neticību un depresiju. Pēc krūts vēža pacienšu atbalsta biedrības ierosinājuma mēs, 27 Saeimas deputāti, izveidojām Onkoloģisko pacientu atbalsta grupu un parakstījām kopīgu memorandu. Esam tikušies ar Veselības ministrijas pārstāvjiem un saņēmuši apliecinājumu tam, ka ministrija ir gatava veikt reformas.



Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais