Gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka guvuši negatīvas emocionālās sekas krāpniecības mēģinājuma rezultātā, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Lai arī lielākā daļa jeb 74% Latvijas iedzīvotāju ir informēti par dažādiem krāpniecības veidiem, tomēr tikai mazāk nekā piektdaļa savas zināšanas vērtē kā ļoti labas, liecina aptaujas dati.
"Luminor Bank" krāpniecības novēršanas eksperte Marija Briede skaidro, ka liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka ir pietiekami informēti par krāpšanas veidiem un zina, kā rīkoties, sastopoties ar tās mēģinājumiem. Lai arī tas ir pozitīvs rādītājs, tomēr tajā pašā laikā iedzīvotāji atzīst, ka ar krāpniecību saskārušies pat vairākas reizes.
Briede uzsver, ka sekas pēc krāpnieciskām darbībām cilvēkiem ir ne tikai finansiālas, bet arī emocionālas. Tāpēc banka aicina iedzīvotājus nezaudēt modrību un katru reizi veltīt laiku informācijas pārbaudei, ja tiek veikta kāda darbība ar savām finansēm vai bankas pieejas datiem.
Savas zināšanas par dažādiem krāpniecības veidiem vislabāk vērtē Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem, savukārt visretāk savas zināšanas kā ļoti labas atzīmējuši aptaujātie vecumā no 50 līdz 59 gadiem. Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji savas zināšanas vērtē visaugstāk (20%), savukārt Vidzemes iedzīvotāju vidū ir zemākais informētības līmenis (10%).
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju informētības līmenis ir nedaudz augstāks (57%) nekā tas ir Lietuvā (54%).
Starp Baltijas valstīm tieši Latvijas iedzīvotājiem ir visaugstākais emocionālo seku rādītājs - Lietuvā emocionālā veselība pēc saskarsmes ar krāpnieku ietekmēta 7%, bet Igaunijā 9% aptaujāto.
Latvijas iedzīvotāji arī norāda, ka sekas pēc sastapšanās ar krāpniekiem ir viņu finansiālie zaudējumi (8%), kā arī ar ļaunprātīgu programmu inficēta ierīce un kaitējums reputācijai, ko gan norādīja tikai 3% iedzīvotāju.
"Luminor Bank" aptauja Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veikta 2023.gada augustā un septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", katrā valstī aptaujājot 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.