Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nesola, ka Ints Ķuzis saņems viņa pārstāvētās partijas atbalstu, gadījumā ja valdībai atkārtoti būs jālemj par viņa palikšanu Valsts policijas vadībā, ziņo aģentūra LETA.
Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par to, vai bijusi likumīga Valsts policijas priekšnieka Ķuža atkārtota apstiprināšana amatā tikai uz diviem gadiem, lai arī likums nosaka piecu gadu termiņu.
Kučinskis šorīt LNT īsti nespēja pamatot, kāpēc valdība lēma tikai par divu gadu termiņu. Viņš skaidroja, ka juristi, kas sagatavoja Iekšlietu ministrijas (IeM) lēmumprojektu, esot apgalvojuši, ka lēmumprojekts ir juridiski korekts. "Es mēdzu paļauties uz saviem ministriem, bet laikam vajadzēja jau tad prasīt Ģenerālprokuratūras atzinumu," izteicās premjers, kurš atzina, ka notikušais neliecina par labu praksi.
Ja prokuratūra valdības lēmumu atcels, tad par Valsts policijas priekšnieka amatu būšot jārīko jauns konkurss, savu skatījumu klāstīja Kučinskis, mierinot, ka "gan jau tiksim pie vadītāja uz pieciem gadiem".
Taču Kučinskis nesolīja atbalstu Ķuzim, jo, kā bija noprotams no politiķa teiktā, jūtas nedaudz aizvainots uz "Vienotību", kuras ministrs virsuzrauga policiju. Pēc Kučinska vārdiem, kad IeM nāca ar piedāvājumu pagarināt Ķuža pilnvaras Valsts policijas vadībā, tad neviens nejaucās iekšā šajā jautājumā, taču, kad Finanšu ministrija nāca ar VID vadītāja kandidatūru, tad sākušies iebildumi un "viena partija iestājās kategoriskā pozā". Šādos apstākļos premjeram esot grūti paredzēt, vai atbalsts Ķuzim būs arī atkārtoti.
Vēlreiz taujāts, vai viņš atbalsta Ķuža palikšanu amatā, premjers izteicās, ka viņš atbalstot ministrus un viņu lēmumus.
Atminoties Ķuža pārapstiprināšanu amatā, Kučinskis stāstīja, ka kandidāts jau faktiski esot bijis izlēmis neturpināt strādāt, bet iekšlietu ministrs viņu pierunājis.
Skaidrojot premjera pozīciju, viņa preses sekretārs Andrejs Vaivars vēlāk aģentūrai LETA stāstīja, ka gadījumā, ja prokuratūra atzīs, ka Ķuža pārapstiprināšana amatā nav notikusi korekti, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (V) būs jāvirza apstiprināšanai valdībā Valsts policijas priekšnieka kandidatūra. Viņš arī uzsvēra, ka pašreizējam policijas vadītājam netrūkst premjera atbalsta.
Valdība šā gada 26. jūlijā pagarināja Ķuža termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā līdz 2018.gada 20.septembrim, taču likums paredz piecu gadu termiņu.
Kā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudes lietu par to, vai bijusi likumīga Ķuža atkārtota apstiprināšana amatā tikai uz diviem gadiem. Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis vēstulē Iekšlietu ministrijai (IeM), Valsts kancelejai un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai norāda, ka prokuratūrā sākta pārbaude par Ministru kabineta rīkojuma atbilstību IeM iestāžu dienesta gaitas likuma nosacījumiem, jo šis likums neparedz izņēmumus, kas dotu iespēju noteikt īsāku policijas šefa amata pilnvaru termiņu vai pagarināt termiņu uz īsāku laiku nekā uz pieciem gadiem.
Ja prokuratūra konstatēs, ka lēmums par Ķuža iecelšanu ir nelikumīgs, par šo jautājumu valdībai būtu jālemj vēlreiz.
Iespēju, ka būs citi kandidāti, neizslēdz Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V), taču iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) nevēlas mainīt policijas priekšnieku. Ministrs uzskata, ka Ķuža pilnvaru pagarināšana bijusi likumīga, taču arī atzīst, ka prokuratūrai varētu būt taisnība un valdībā jautājums varētu būt jāskata vēlreiz.
Jau ziņots, ka Ķuzis Valsts policijas priekšnieka amatā tika apstiprināts 2011.gada augustā. Līdz tam viņš no 2009.gada bija policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks.
Savas gaitas policijā Ķuzis sāka 1982.gadā. Ķuzim ir profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē, 2006.gadā viņš absolvēja Latvijas Policijas akadēmiju. 2009.gadā Ķuzim tika piešķirta ģenerāla pakāpe.
Pirms lēmuma par Ķuža pilnvaru termiņa pagarināšanu Kozlovskis informēja par darbiem un uzdevumiem, kas policijai būtu jāpaveic. Viņš minēja gan situāciju maksātnespējas jomā, gan reiderisma jautājumus un finanšu noziegumu izmeklēšanu. Kozlovskis arī norādīja, ka uzdevums Kārtības policijai paredz nodrošināt iespēju reģionos reaģēt uz masu nekārtībām.