VID nedaudz atpaliek no budžeta ieņēmumu plāna

© Scanpix

Šī gada astoņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99,7% - budžeta ieņēmumi atpaliek no plāna par 14,08 miljoniem eiro, liecina VID informācija.

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi gada astoņos mēnešos ir 5,24 miljardi eiro, plāns paredzēja 5,255 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts par 99,8%, iekasējot 2,58 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns šajā periodā paredzēja iekasēt 2,584 miljardus eiro. Plāns nav izpildīts par 3,99 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 1,3 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 98,7% no plānotā apjoma - 1,32 miljardiem eiro.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi astoņos mēnešos bija 558,54 miljoni eiro jeb 103,8% no plānotā. Plāns paredzēja akcīzes nodoklī iekasēt 537,99 miljonus eiro.

Ieņēmumi no juridisko personu ienākuma nodokļa astoņos mēnešos bija 290,31 miljons eiro jeb 106,1% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 273,6 miljonus eiro.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasētas 100,3% apmērā no plānotā jeb 1,655 miljardi eiro. Ieņēmumu plāns paredzēja iekasēt 1,649 miljardus eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (ieskaitot pašvaldību pamatbudžetu) ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts 98,2% apmērā, iekasējot 987,75 miljonus eiro. Nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja iekasēt 1,005 miljardus eiro.

VID informē, ka 2016.gada astoņos mēnešos VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi astoņos mēnešos ir par 306,63 miljoniem eiro jeb 6,2% vairāk nekā 2015.gada atbilstošā periodā. Tādējādi VID ir sasniedzis augstāko ieņēmumu pieauguma tempu pēdējo trīs gadu laikā.

Straujākais ieņēmumu palielinājums (par 13,4%), salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tā plāns ir izpildīts par 106,1%, kas galvenokārt atspoguļo pagājušā gada saimnieciskās darbības rezultātus. Savukārt, VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāna neizpilde par 0,3% jeb 14,09 miljoniem eiro ir saistīta galvenokārt ar ekonomikas pieauguma tempu palēnināšanos.

VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāna 2016.gada astoņiem mēnešiem izpildi negatīvi ietekmēja arī saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 28.jūnija rīkojumu 17,61 miljonu eiro valstij dividendēs izmaksājamās peļņas daļas iemaksas Valsts kasē termiņa pārcelšana līdz šī gada 20.decembrim, jo visi ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) 2016.gadā tika plānoti iekasēt astoņos mēnešos.

Lēnāks (4,8%) lielāko nodokļu ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2015.gada astoņiem mēnešiem, ir pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kam ir būtiska nozīme arī ieņēmumu plāna neizpildē.

2016.gadā ir vērojama pievienotās vērtības nodokļa iemaksu samazināšanās un lielākais samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids ir izglītība, zinātniskās pētniecības darbs, valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana, sabiedrisko politisko un citu organizāciju darbība - galvenokārt valsts vai pašvaldības iestādes, kuras pievienotās vērtības nodokli galvenokārt maksā reversa kārtībā par realizētajiem būvniecības projektiem. Pievienotās vērtības nodokļa iemaksas no minētajiem nodokļu maksātājiem 2016.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, samazinājušās par 20,55 miljoniem eiro jeb 27,1%.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus 2016.gada astoņos mēnešos būtiski ietekmēja veiktās atmaksas, pamatojoties uz nodokļu maksātāju iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām.

VID norāda, ka, plānojot kopbudžeta ieņēmumus, iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) faktiskajās cenās 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, tika prognozēts 5,2% apmērā, bet investīciju samazināšanās, kas saistīta arī ar Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas kavēšanos, lielā mērā samazināja IKP pieaugumu. Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā pirmajā pusgadā IKP (faktiskajās cenās) ir tikai par 2,5% lielāks nekā 2015.gada pirmajā pusgadā, līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka paredzētais ekonomikas pieauguma temps netiks sasniegts.

Būtiski arī, ka, plānojot kopbudžeta ieņēmumus 2016.gadam, nodarbināto mēneša vidējā darba samaksa faktiskajās cenās tika plānota par 5% lielāka nekā 2015.gadā, norāda VID. Faktiski šis darba samaksas pieauguma temps ir sasniegts - nodarbināto, kas strādā pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša nodokļu maksātāja, vidējie ienākumi 2016.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2015.gada 1.pusgadu, ir palielinājušies par 5,8%.

Tomēr, norāda VID, nodarbināto vidējās darba samaksas pieaugums tikai daļēji sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu, jo pieaugot mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju skaitam, valstī turpina samazināties nodarbināto skaits, kas strādā pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem nodokļu maksātājiem.

Tas apstāklis, ka lēnāka ekonomikas izaugsme 2016.gada pirmajā pusgadā saistīta ar ES fondu apguves kavēšanos un problēmām atsevišķās nozarēs, tomēr ļauj sagaidīt straujāku ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē, kas, savukārt, nozīmē, ka arī VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu pieauguma temps varētu palielināties, prognozē VID.

LETA jau ziņoja, ka pērn faktiski iekasētie VID administrētie budžeta ieņēmumi bija 7,468 miljardi eiro, bet ieņēmumu plāns bija 7,464 miljardi eiro.

Šogad VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns paredz iekasēt 7,926 miljardus eiro jeb par 6,1% vairāk nekā 2015.gadā.

Skaitliskā izteiksmē VID 2016.gada plāns paredz par 457,81 miljonu eiro lielākus nodokļu un nenodokļu ieņēmumus nekā 2015.gadā. Kā skaidro VID pārstāvji, nodokļu ieņēmumi šogad paredzēti par 431,86 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, nenodokļu ieņēmumi - par 25,95 miljoniem eiro lielāki nekā pērn.

Pagājušajā gadā VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2014.gadu ir auguši par 5,4%.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais