Naumovs: Jaunie mākslinieki Latvijā no bezdarba necieš

© F64

Jau trīs gadus Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) absolventu vidū nav bezdarba - tie, kas nestrādā augstskolā apgūtajā pamatprofesijā, sekmīgi darbojas kādā blakus profesijā vai māca bērnus mākslas skolā, intervijā aģentūrai LETA norāda akadēmijas rektors profesors Aleksejs Naumovs.

Tiem, kas iestājas LMA, sākas veiksmes stāsts, jo viņi ir izturējuši konkursu, uzsver rektors. Viņš stāsta, ka visas budžeta vietas ir aizpildītas un šogad konkurss dizaina, grafikas, modes un glezniecības specialitātē bijis pat ļoti liels.

"Es domāju, ka studenti ir ļoti interesanti, priecē, ka daudzi no viņiem nāk no reģioniem. Tas nozīmē, ka mazās mākslas skolas māca kvalitatīvi. Daudzi pirmkursnieki ir mācījušies akadēmijas sagatavošanas kursos, šogad daudzi abiturienti nāk no "rozīšiem" - Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas," stāsta Naumovs.

Kopumā visās trīs programmās - bakalauri, maģistri un doktoranti - LMA ir apmēram 750 studenti.

Jaunajā mācību gadā LMA sāks apmācīt studentus jaunā specialitātē - interjera dizainā. Akadēmijas rektors norāda, ka pieprasījums pēc šādiem speciālistiem ir ļoti liels. Darba devēji šos studentus "izķerot" jau mācību laikā.

Tāpat studenti tiks apmācīti specialitātē "iepakojuma dizains", kuru LMA aizsāka pērn. Liela interese reflektantiem ir arī par grāmatu mākslu un dizainu. Tiem, kas apgūst šo specialitāti, paveras plašas iespējas strādāt un pelnīt, uzsver Naumovs.

Viņš gan atzīst, ka akadēmijai būtu nepieciešamas lielākas telpas, iespējams, arī sava studentu dienesta viesnīca. Katru gadu akadēmijā netiekot uzņemti vairāki labi reflektanti, kuri varētu sekmīgi mācīties, ja vien augstskolas telpas un iespējas būtu lielākas. Pasaules Bankas eksperti atzinuši, ka LMA optimālais apjoms varētu būt līdz 1000 studentiem.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais