Izstādē piedalās vairāk nekā trīsdesmit Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu – gleznotāji, keramiķi, grafiķi, dizaineri, tēlnieki, kā arī stikla, modes un tekstilmākslinieki.
Apskatei tiek izlikti porcelāna šķīvji – apgleznoti katra autora savdabīgajā rokrakstā, bet papildina fotogrāfijas, kas tapušas ceļojumu un pieredzes braucienu laikā dažādās Eiropas valstīs. Kā uzskata izstādes veidotāji, šo darbu izstāde arī atgādinās par Latvijas kultūras lepnumu – darbnīcas Baltars veiksmes stāstu 20. gadsimta 20. gados, iespējams, dodot jaunu elpu porcelāna apgleznošanas tradīcijai. Likumsakarīga izstāde – tā šo projektu apzīmē LMA rektors Aleksejs Naumovs, skaidrojot, ka mūsu akadēmijai ERASMUS PLUSS ietvaros ir sadarbība ar 90 augstskolām Eiropā, un ne tikai studenti brauc dažādās apmaiņas programmās, bet arī pasniedzēji dodas mācīt studentus citviet pasaulē. «Mobilitāte palīdz māksliniekam pilnveidoties, ir jāredz citas vietas, citas kultūras, citas skolas, citas metodes, un labāko var savā knābī atvest uz šejieni un turpināt strādāt ar plašāku vērienu. Un ir labi, ja pasniedzēji no dažādām nozarēm reizēm apvienojas vienā radošā projektā,» uzskata Aleksejs Naumovs. «Apgleznots šķīvis vienmēr izskatās skaisti, to darījuši daudzi izcili mākslinieki, arī Pablo Pikaso un Salvadors Dalī,» saka Aleksejs Naumovs, komentējot vienotā motīva – šķīvja – izvēli. Turklāt tas itin nemaz neierobežojot māksliniekus, kas ikdienā pārstāv citus mākslas žanrus, un rezultātā «ir redzams, kāda katram ir Eiropa». Gleznotājs Aleksejs Naumovs atzīst, ka šādi projekti ļaujot pilnveidoties, jo tiem, kas ikdienā nestrādā ar porcelānu, darbs ar porcelānu bijis zināma veida jaunatklājums. «Krāsas, ko izmanto gleznošanā un porcelāna apgleznošanā, atšķiras, turklāt visu pa vietām saliek un vienlaikus arī sajauc neprognozējamais apdedzināšanas process, un, teiksim, rozā kļūst par tumši violetu... Kad kolēģi cits citam vaicāja, kā sekmējies darbs pie šķīvja apgleznošanas, parasti atbilde bija – redzēs pēc apdedzināšanas,» stāsta Aleksejs Naumovs. LMA rektors uz sava šķīvja gleznojis sev mīļo Burāno salu, kas atrodas netālu no Venēcijas Itālijā, taču šoreiz Burāno sala neesot tik spilgta, bet gan pasteļtoņos.
Pavisam drīz LMA rektors Aleksejs Naumovs un prorektors Kristaps Zariņš dosies uz ASV, kur nesen Latvijas vēstniecībā Vašingtonā bija skatāma viņu darbu kopizstāde Riga and World Cities. Live Paintings, un no 2. aprīļa tā būs aplūkojama Eiropas Pārstāvniecībā ASV Vašingtonā. Līdzās agrākos gados radītiem darbiem izstādē ir skatāmas gleznas, kas 2013. gada rudenī tapušas Ņujorkā un Vašingtonā, Naumovam un Zariņam viesojoties ASV, kur Ņujorkas galerijā onetwentyeight tika atklāta abu autoru kopizstāde Let’s Talk About Painting. «Plānots, ka, turp aizbraucot, uzgleznosim vēl pa vienam lielam darbam,» stāsta Aleksejs Naumovs. Pēc tam abi dosies uz LMA sadarbības augstskolu Maiami, kur gan gleznos, gan pasniegs studentiem.
Pašās gada beigās arī Latvijā beidzot paredzēta mākslinieka personālizstāde galerijas Daugava jaunajās telpās, un «kaut kad šogad» apgādā Jumava klajā nāks arī mākslas zinātnieces Austras Avotiņas rakstītā grāmata par mākslinieku. «Pirmā par mani. Kaut kā tā sanāca,» ironiski iesmejoties, saka Aleksejs Naumovs. Nesen klajā nāca Jura Zvirgzdiņa grāmata bērniem Ahoi! Plūdi Daugavā, kuras noformējumam Aleksejs Naumovs radījis 20 gleznas. «Nevis teksta ilustrācijas, bet savas izjūtas par tekstu,» atzīst mākslinieks. Pirms ķeršanās klāt šim darbam viņš izbraucis arī pa Daugavu no Doles salas līdz Vecdaugavai, tapuši arī vairāki ar grāmatu nesaistīti darbi.
«Man bija labs skolotājs Indulis Zariņš, kurš teica: ja nesaplānosi savu laiku, tad nevarēsi būt ne gleznotājs, ne pasniedzējs,» smaidot nosaka Aleksejs Naumovs un atzīst, ka laika plānošana esot viens no galvenajiem produktīvas dzīves elementiem. Atvaļinājuma laikā vasarās gan viņam patīkot iekāpt mašīnā un vienkārši doties apceļot Latviju, neko neplānojot un iepriekš nepasūtot ne biļetes, ne naktsmājas, un apstāties tur, kur pats vēloties gleznot. Dažreiz gan griboties aizbraukt ļoti tālu, kādus 2000 kilometrus, ar kājām noiet vēl kilometru un trīs metrus un tikai tad atradīšot īsto vietu, kur gleznot. «Mana izvēle ir ļoti personīga un atkarīga no tā brīža interesēm,» neslēpj Aleksejs Naumovs.
