ZM virza skatīšanai valdībā strīdīgo jautājumu par suņu čipēšanu

© Aivars Ķesteris/ F64 Photo Agency

Neraugoties uz sabiedrisko un profesionālo organizāciju iebildumiem, Zemkopības ministrija (ZM) kā steidzamus virzīs tālākai skatīšanai valdībā grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz ļaut suņu obligāto čipēšanu veikt ne tikai veterinārārstiem, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoriem un dzīvnieku patversmju darbiniekiem.

ZM skaidrojumā lēmums pamatots ar zemākām pakalpojuma izmaksām un plašāku tā pieejamību.

Patlaban suņa īpašniekam, suni apzīmējot un reģistrējot Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē pie veterinārārsta, šis pakalpojums vidēji maksā 35 eiro, kas iekļauj mikroshēmas izmaksas, pašu pakalpojumu, datu ievadīšanu datubāzē un 3,50 eiro samaksu LDC. Turklāt veterinārārsts tiesīgs piedāvāt arī dažādus papildu pakalpojumus, piemēram, vakcināciju pret trakumsērgu, slimībām, dzīvnieka pases izsniegšanu, un tas būtiski sadārdzina vizīti pie veterinārārsta.

PVD inspektori un apmācītās personas drīkstēs tikai apzīmēt un reģistrēt suni, un tās nebūs tiesīgas sniegt nevienu citu papildu pakalpojumu.

Suņu apzīmēšanā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas samazināsies un būs ne vairāk kā 11,50 eiro, kas iekļaus mikroshēmas cenu un pakalpojuma izmaksu, kā arī klāt nāks 3,50 eiro maksa par reģistrāciju LDC.

Suņu apzīmēšanā iesaistoties apmācītām personām, pakalpojuma izmaksas būs ap pieciem eiro, kam jāpieskaita 3,50 eiro par datu ievadi LDC.

Plānots arī, ka PVD inspektori un apmācītās personas, kurām būs noslēgti līgumi ar dzīvnieku patversmēm, šo pakalpojumu sniegs tuvāk iedzīvotājiem, piemēram, akciju veidā izbraukumos vai veicot valsts uzraudzību un kontroli veterinārās uzraudzības objektā, tādējādi atbrīvojot iedzīvotājus no suņa transportēšanas izdevumiem.

Grozījumi skars suņu īpašniekus, apmēram 90 PVD inspektorus, apmācītās personas, kuru skaits vēl nav zināms, kā arī 28 reģistrētās dzīvnieku patversmes. Plānots, ka katrai patversmei, slēdzot līgumu, tiktu piesaistītas divas līdz piecas apmācītas personas.

Pēc 2014.gada statistikas datiem Latvijā ir 260 000 suņu. Šā gada 20.jūlija datubāzē bija reģistrēti tikai 41 039 suņi.

Kā ziņots, suņu obligātā čipēšana ar valdības lēmumu tika pārcelta par pusgadu un būs obligāti veicama no nākamā gada 1.janvāra. Problēma aktualizējās martā, kad ZM konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt.

Pret grozījumiem asi iebilst Latvijas Veterinārārstu biedrība un Kinoloģijas biedrība, savukārt pēc veterinārārstu aicinājuma veiktajā izpētē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atzina, ka pakalpojuma sniedzēju loka paplašināšana radīs interešu konfliktu, jo PVD minēto procesu gan veiks, gan arī uzraudzīs. Tāpat iebildumi bija no Konkurences padomes, kura norādīja, ka nav pieļaujama valsts iesaiste uzņēmējdarbībā, ja privātais sektors sekmīgi nodrošina pakalpojuma pieejamību.

Mājdzīvnieku reģistrācija valsts vienotajā datubāzē nodrošinās dzīvnieku uzskaiti un izsekojamību, savukārt īpašniekam tā atvieglos dzīvnieka atrašanu, ja tas pazudis. Valsts un pašvaldības policijai regulējums palīdzēs uzraudzīt sabiedrisko kārtību, efektīvāk reaģēt uz cietsirdības gadījumiem pret dzīvniekiem, pašvaldībām atvieglos nodevas iekasēšanu par dzīvnieku turēšanu, kā arī sekmēs klaiņojošo dzīvnieku skaita samazināšanu, norāda ZM.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais