Pēc siltajām ziemām un lietainajām vasarām, kas Latvijā piedzīvotas pēdējos gados, Jelgavas novada Svētes pagastā mazdārziņu saimniekiem nākas cīnīties ar Spānijas kailgliemezi, aģentūra LETA uzzināja novada pašvaldībā. Lai atbrīvotu dārzus no kailgliemežiem, jāievēro un jāveic virkne ierobežojošu pasākumu.
Pašvaldība, atsaucoties uz Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālistu sniegto informāciju, skaidro, ka Spānijas kailgliemežiem ir ļoti liels populācijas blīvums, tāpēc kaitnieki savā ceļā noēd visu. Lai no tiem izvairītos, dārzu īpašniekiem jācenšas gliemežiem neradīt piemērotus dzīves apstākļus. Viens no pasākumiem, kas traucēs gliemežu attīstībai, ir augsnes virskārtas apvēršana vai irdināšana. Jāizvairās no gliemežiem tīkamu kultūraugu sēšanas mitrās augsnēs un meža tuvumā. Der atcerēties, ka zem ēnā augošu augu lapām gliemeži barošanos turpina arī dienas laikā. Arī augsnes nosusināšanas pasākumi negatīvi ietekmēs gliemežu izplatību. Starp lauku un vietām, kur pulcējas gliemeži, var veidot aizsargjoslas, kas traucētu vai apgrūtinātu gliemežu pārvietošanos līdz barības augam.
Veģetācijas periodā jāveic arī nezāļu ierobežošana kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī lauka vai dārza malā. Nezāles ir viena no iespējām, kas nodrošina gliemežiem patvērumu un mitrumu saulainā dienā. Nedrīkst aizmirst, ka par slēptuvi gliemeži var izmantot arī komposta kaudzes, neiestrādātas augu atliekas, ķieģeļus un citas piemērotas vietas, kur arī dienas laikā saglabājas mitrums, skaidro speciālisti. Šos apstākļus var izmantot gliemežu mehāniskai ierobežošanai nelielās platībās. Dārzā izvieto ķieģeļus, dēļus vai citus objektus, kur gliemeži var patverties, un regulāri tos salasa un likvidē.
Var nolasīt gliemežus arī tieši no augiem, kad tie ir vieglāk pamanāmi. Gliemežu pievilināšanai vairākos literatūras avotos tiek ieteikts izmantot rūgstošus šķidrumus, piemēram, alu. Gliemežus un to olas savā barībā izmanto skrejvaboles un putni, piemēram, sīļi, ķīvītes, vārnas. Palīdzēt cīņā ar gliemežiem var arī mājputni, īpaši mājas pīles. Ķīmiskai ierobežošanai mazdārziņos var lietot preparātus "Ferramol" un "Gusto". Ja gliemežu populācija ir liela, preparāti jālieto regulāri ilgstošā laika posmā.
Pašvaldība uzsver, ka no teritorijas, kur konstatēti Spānijas kailgliemeži nedrīkst izvest augsni, augu stādus ar augsni, pļautu zāli un nepārbaudītus grieztos augus.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2009.gada augusta sākumā Pastendē atrasti Spānijas kailgliemeži "Arion lusitanicus", kas lielākajā Eiropas daļā ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis un invazīva suga.
Spānijas kailgliemezis ir raksturīgs Vidusjūras reģionam, kur tam ir dabiskais izplatības apgabals. Pagājušā gadsimta laikā šai sugai sākās strauja ekspansija un areāla paplašināšana ziemeļu virzienā. Nokļuvis jaunās dzīvotnēs, Spānijas kailgliemezis tajās savairojās masveidā un kļuva par nopietnu kaitēkli.
Kad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados šī suga bija sasniegusi Vāciju, kļuvis skaidrs, ka tā savu areālu uz ziemeļiem turpinās vēl palielināt, nokļūstot līdz Latvijai. Pagājušajā gadā šī suga tika konstatēta Igaunijā un Somijā.
Spānijas kailgliemežu pieauguši īpatņi var sasniegt pat 15 centimetru garumu, un tie parādās augustā, aktīvi barojas un rudenī dēj olas. Vienā dējumā var būt vairāk par 200-300 olām. Gliemji ziemo olu stadijā un izšķiļas pavasarī.
Spānijas kailgliemezis barojas ar dažādu augu sugu zaļajām daļām, kā arī citiem gliemežiem. Sava lielā skaita un ēdelības dēļ tie var nodarīt jūtamu kaitējumu lauksaimniecības kultūrām.
Spānijas kailgliemezis ir tumši brūnā vai sarkanbrūnā krāsā, tā garums ir no pieciem līdz pat 15 centimetriem. Kailgliemeža mēle atgādina nelielu rīvīti. Tas ēd visu, ko ar mēli var sasmalcināt, piemēram, augus, bet labprātāk barojas ar jau beigtiem dzīvniekiem.