Mūžībā aizgājis tēlnieks Ernsts Ņeizvestnijs
Ernsts Ņeizvestnijs ir dzimis 9.aprīlī 1925.gadā Jekaterinburgā un 1942.gadā sācis mācīties Ļeņingradas mākslas vidusskolā, tag. B.Johansona Mākslas akadēmijas Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais mākslas licejs, bet drīz vien pievienojas armijas rindām II pasaules karā.
No 1946. līdz 1947.gadam mācījies tag.Latvijas Mākslas akadēmijā, Tēlniecības nodaļā, kur mūsu vecmeistaru: Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera, Kārļa Jansona, Arnolda Skribnovska vadībā ieguva zināšanas par formveidi, veidošanu, tektoniku utt. Viņam līdzās mācījās mūsu ievērojamie tēlnieki: Ēvi Upeniece, Lea Davidova - Medene, Alberts Terpilovskis, Alvīne Veinbaha u.c. Pēc tam no 1947.-1954.gadam mācījies V.Surikova Maskavas mākslas institūtā un Maskavas Valsts universitātē filozofijas fakultātē.
20.gs.50.gados E.Ņeizvestnijs attīsta savu tēlniecības stilistiku: temperamentīgu, ekspresīvu, balstītu modernisma formveidē un simbolisma estētikā. Mākslinieks savas radošās idejas galvenokārt rada bronzā, bet monumentālajā tēlniecībā vairāk izpaudies izmantojot betonu.
1955.gadā viņš tiek uzņemts PSRS Mākslinieku savienībā Maskavas nodaļā, bet 1962.gadā tiek izslēgts pēc konflikta ar PSRS ģenerālsekretāru Ņikitu Hruščovu par piedalīšanos izstādē "Maskavas Mākslinieku savienības 30. gadadiena", izstāžu namā "Manēža" Maskavā. Izstādē N.Hruščovs modernistu stilistikā veidotos darbus nosauca par "formālistu ēzeļastes smērējumiem", kā rezultātā aizsākās kampaņa pret abstrakcionistiem un "formālistiem", bet E.Ņeizvestnijam tika liegts piedalīties izstādēs. Kad beidzās N.Hruščova valdīšanas laiks, tika reabilitēts arī E.Ņeizvestnijs, un viņš aktīvi atsāka piedalītes izstādēs, arī ārzemēs, un konkursos līdz 1976.gadam, kad izbrauca uz Austriju, tad Šveici un 1977.gadā uz ASV, kur arī pavada turpmākos dzīves gadus.
No padomju gadu perioda kā monumentāli nozīmīgs darbs ir jāpiemin 150 metru liels šūnakmens dekoratīvs cilnis "Pasaules bērnu draudzības monuments" (1967), Vissavienības pionieru nometnē "Arteks" Gurzufā. Jāatzīmē, ka šī darba izveide norisinājās Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda ražošanas kombinātā "Māksla" tēlnieku darbnīcās Gaujas ielā 1, Rīgā, tag. Latvijas Mākslinieku savienības Radošajā kvartālā "Kombināts MĀKSLA". Uzvarējis starptautiskajā konkursā, viņš radīja "Lotosa ziediņu" Asuānā, Ēģiptē (1968-1971), kas bija veltījums tautu draudzībai un toreiz augstākā skulptūra pasaulē - 75 metri. Viens no pēdējiem monumentālajiem E.Ņeizvestnija darbiem bija piemineklis visiem represiju upuriem Magadanas apgabalā "Maska skorbi" ("Sēru maska", h-15 m, betons, 1996.g. ). Memoriālājā tēlniecībā nozīmīgs ir N.Hruščova kapa piemineklis Novodjevičas kapsētā, Maskavā (1974). Līdz ar skulptūras "Zelta bēns" (bronza, 1995) uzstādīšanu Odesā, E.Ņeizvestnijs tika atkal novērtēts arī Krievijā, kur 2016.gadā izstāžu namā "Manēža" Maskavā norisinājās nozīmīga viņa personālizstāde.
Tēlniece Evī Upeniece atceras: "1946.gadā mūsu Mākslas akadēmijā 1.kursā iestājās Elita Pureniņa, Alvīne Veinbaha, Harijs Fišers, Ernests Neizvestnijs, es un vēl daži. Atceros, ka H.Fišers un E. Neizvestnijs ļoti cītīgi strādāja, kamēr pārējie, dažkārt, nodevās iedvesmas meklējumiem un bohēmai. Kursa pasniedzēja Arnolda Skribinovska naturālismā balstītā pasniegšanas maniere neapmierināja Ernestu Neizvestniju, jo bija cerējis, ka šeit - rietumos, iegūs citu veidošanas prasmi un skolu. Un bija prom! Vēlāk atgiezās Latvijā, kas tika veidots monuments "Artekam", un īpaši man žēl bija, ka tā izveidei tika izmantots Latvijas šūnakmens, kuru varēja vairāk izmantot mūsu pieminekļiem. Vēl Ernests Neizvestnijs tika pieaicināts arī kā eksperts pie Salaspils memoriāla konkursa darbu izvērtēšanas (1959), un šķiet, ka pats arī piedāvāja savas skices šim objektam. Ernests Neizvestnijs bija ļoti strādīgs un emocionāls mākslinieks."
Pieminot izcilā tēlnieka Ernesta Neizvestnija dzīvesgājumu un radošo darbību, biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība" izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.
Mākslas zinātniece Baiba Guste.