Latvijas ekonomika ir uz stabila attīstības ceļa, tā jaunākos datus par Latvijas ekonomikas izaugsmi komentē Finanšu ministrijā (FM).
IKP otrā ceturkšņa ātrais novērtējums liecina, ka IKP otru ceturksni pēc kārtas uzrāda 2,1% gada izaugsmi, ierindojot Latviju starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā (ES), atzīmē FM.
Otrais ceturksnis bija ļoti labvēlīgs rūpniecības izlaidei, kas uzrādīja 7% gada pieaugumu, tādējādi nodrošinot rūpniecības izlaides rekordapjomu pēckrīzes periodā. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja izaugsme apstrādes rūpniecībā. Turklāt rūpniecības straujāka attīstība notiek nozarēs, kas ir orientētas uz eksportu. Līdz ar to sagaidāms, ka arī preču eksporta dati varētu būt daudz labāki nekā pirmajā ceturksnī. Pēc FM aplēsēm, preču eksporta reālais gada pieaugums otrajā ceturksnī varētu būt pat 3% pretstatā 3,8% kritumam pirmajā ceturksnī. Eksporta relatīvi labo sniegumu nosaka arī Krievijas noteikto sankciju ietekmes izzušana uz statistikas datiem, tādējādi eksporta kritumu uz Krieviju nosaka tikai tās zemā pirktspēja.
Arī iekšējais patēriņš bija diezgan straujš, mazumtirdzniecībai pieaugot par 3%, kas ir straujāk nekā pirmajā ceturksnī, kad tā pieauga par 1,4%. Algu pieaugums, zema inflācija ilgākā laika periodā nodrošina, ka patērētāju noskaņojums ir stabils un patērētāji īpaši neatliek savus tēriņus. Tāpēc mazumtirdzniecības lielākais pieaugums ir tieši nepārtikas precēm un degvielai. Latvijas patērētāju un mazumtirgotāju noskaņojuma rādītāji iezīmē pozitīvu privātā patēriņa attīstības dinamiku šim gadam, apliecinot, ka arī šogad iekšējais pieprasījums būs pamatā Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, vērtē FM.
Diemžēl ES fondu apguves kavēšanās ietekmē būvniecības nozari, kas uzrādīja 22% kritumu šogad otrajā ceturksnī. Tas nozīmē, ka nefinanšu investīciju pieaugums būs ar negatīvu zīmi, secina FM. Straujāks investīciju izrāviens tiek prognozēts gada pēdējā ceturksnī. Gada beigās papildus ES līdzekļiem gaidāms arī "airBaltic" lidmašīnu iepirkums, kas, ņemot vērā to ievērojamo apjomu, jūtami uzlabos investīciju statistiku.
FM vērš uzmanību, ka par ekonomikas stabilu attīstību liecina arī konfidences rādītāji. Būtisku uzlabojumu otrajā ceturksnī uzrādīja rūpniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu konfidences indeksi. Vienīgi būvniecības konfidences indekss ir zems un nedaudz uzlabojies ir tikai jūlijā.
Ministrijā atzīmē, ka augusta beigās būs izvērsts ziņojums par precizēto IKP otrajā ceturksnī. Saņemot šos datus, varēs pilnvērtīgāk izvērtēt, kā tie ietekmēs šogad prognozētā IKP rezultātu. Tomēr FM jau tagad secina, ka pagaidām IKP attīstība notiek atbilstoši FM prognozēm, ka šogad IKP pieaugs par 2,5%.