Bombardier lido uz ekrāna
Kanādas aviobūves uzņēmuma Bombardier viceprezidents, par jaunas lidmašīnu sērijas CS ražošanas uzsākšanu atbildīgais Robs Devārs vakar bija ieradies Rīgā ar reklāmas filmiņām, kas rāda lidmašīnu montēšanu Kanādā un cilvēku sajūsmu par pirmās ekspluatācijā nodotās lidmašīnas parādīšanos Šveicē.
Bombardier savulaik pieņēma stratēģisku lēmumu izstrādāt tādas reaktīvās lidmašīnas, kas pilnīgi un galīgi izspiestu propellerlidmašīnas no tuvajiem reisiem. Arī reaktīvo lidmašīnu izmantošana šādos reisos nav nekāds jaunums. Tā jau sen tika un tiek daudzos un dažādos variantos izmēģināta, bet caurmērā izmaksā dārgāk nekā propellerlidmašīnu izmantošana. Bija vajadzīgi daudzi un dažādi izgudrojumi un jaunievedumi reaktīvo lidmašīnu būvē, lai esošo situāciju mainītu. Bombardier izvirzīja sev šādu uzdevumu, kas izrādījās daudzkārt grūtāks, nekā bija šķitis propellerlidmašīnu un vēl citu lidaparātu būvē pieredzes bagātam uzņēmumam. CS lidmašīnu būves uzsākšana atpaliek no grafika vismaz par divarpus gadiem un izmaksās 5,4 miljardus ASV dolāru (4,9 miljardus eiro), kas divas reizes pārsniedz projekta sākotnējo tāmi. Tā novešana līdz rezultātam nebūtu bijusi iespējama bez Kanādas valdības un Kvebekas provinces finansiāla atbalsta.
Praktiski vienlaikus ar Bombardier CS lidmašīnu projektu sākās draudzība starp Bombardier un Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic. Visai drīz šī draudzība izrādījās simetrija starp Bombardier nespēju uzbūvēt lidmašīnas un airBaltic nespēju par tām samaksāt. Bombardier ieguvums no draudzības bija iespēja aviošovos uzrādīt savu neesošo lidmašīnu pasūtītāju, airBaltic ieguvums - turpat dižoties ar simtos miljonu eiro mērāmiem pasūtījumiem, kuri nebija jāapmaksā, jo lidmašīnu taču nav. Vakar tika, lai arī ar atrunām, nosaukts šā gada oktobris par brīdi, kad Rīgā jānonāk pirmajai CS 300 lidmašīnai. airBaltic tādā gadījumā pārspēs Šveices nacionālo lidsabiedrība Swiss International Airlines, kas pirms pāris nedēļām tikusi pie pirmās CS 100 lidmašīnas.
Ja lidmašīnas būs, tad par tām nāksies maksāt. airBaltic prezidents Martins Gauss vakar Neatkarīgajai apliecināja, ka airBaltic ir gatava to darīt. Viņš skaidroja, ka lidmašīnu pirkums esot tāds pats, kā ar nekustamajiem īpašumiem, kad bankas kreditē 80% no darījuma summas un no pircēja prasa 20% ieguldījumu, kā arī pirkumu par ķīlu. M. Gausa skaidrojums vedina uz piebildi, ka bankas ne īsti grib un ne īsti var noskaidrot pircēja ieguldījuma izcelsmi, kas varētu būt tikpat labi sievasmātes dāvinājums kā aizņēmums citā bankā. airBaltic nokārtot šādas naudas plūsmas ir vieglāk nekā privātpersonām. Ticēsim, ka viss nepieciešamai ir izdarīts un «bankas gatavas aizdot», kā apliecināja M. Gauss.