Koalīcija spriedīs par pedagogu atalgojuma reformas ieviešanu

Koalīcijas sadarbības padomes sēdē šodien plānots apspriest jautājumus saistībā ar pedagogu atalgojuma reformas ieviešanu.

Sanāksme notiks plkst.14.30 Saeimas Viesu zālē, Jēkaba ielā 11.

Koalīcijas politiķi uzsver, ka jāvirzās uz priekšu ar pedagogu atalgojuma reformas ieviešanu, savukārt trūkstošo 9,3 miljonu eiro atrašana ir komplekss jautājums, kas ir Finanšu ministrijas (FM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas (KM), kā arī attiecīgo ministru un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) kopīga kompetence.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze aģentūrai LETA uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma reforma ir jāturpina, tāpēc nauda būs jāatrod. Taču tas ir FM kompetences jautājums, kur šos līdzekļus atrast, sacīja Krauze, piebilstot, ka kādam varētu nākties atteikties no tēriņiem, lai reformas ieviešanai būtu pieejama nepieciešamā nauda.

Pie šī jautājuma plānots turpināt strādāt arī nākamnedēļ, to paredzēts apspriest arī ZZS valdes sēdē. Krauze akcentēja, ka, īstenojot reformu, uz pašvaldību pleciem nevar uzkraut papildus izdevumus.

"Vienotības" valdes loceklis Artis Pabriks pauda, ka jautājumu, no kurienes tiks ņemti nepieciešamie līdzekļi, pakāpeniski ir savstarpēji jāatrisina izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V), finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolam (ZZS) un Kučinskim. Pabriks piebilda, ka plānotās kompleksās reformas ir ambiciozs plāns, kura īstenošanu plānots veikt samērā īsā laika periodā.

Norādot uz vairākiem principiem, kas jāievēro, veicot reformas izglītības jomā, Pabriks norādīja, ka izmaiņas nevajag īstenot uz internātskolu rēķina, jo šīm institūcijām ir nozīmīga sociālā funkcija. Tāpat, ja tiek samazināts skolu skaits, jāraugās, lai atsevišķas pašvaldības neciestu pārāk daudz. "Vienotības" valdes loceklis, kurš ir arī Eiropas Parlamenta deputāts, sacīja, ka izglītības sistēmā būtu jāpievēro princips, ka sākumskola ir pieejama tuvāk mājām, bet attiecībā uz vispārējo izglītību ar skolu izvietojumu var variēt.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka jautājums par trūkstošajiem līdzekļiem ir skatāms plašākā kontekstā kopā ar visa 2017.gada budžeta veidošanu. Pirmkārt, ar jautājumu par trūkstošajiem līdzekļiem ir jāvēršas pie Šadurska un kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK). Tajā pašā laikā arī no FM jāgaida redzējums, kur ņemt līdzekļus - pašlaik FM apkopojot datus par ekonomikas attīstību un varētu sniegt arī priekšlikumus, kur ņemt līdzekļus, veicot izdevumu optimizāciju.

Bērziņš vērsa uzmanību, ka šim gadam reformas īstenošanai līdzekļu nepietrūkst. Nacionālā apvienība atbalsta pedagogu atalgojuma reformas ieviešanu un akcentē, ka tā jāīsteno "pa visu laukumu", gan vispārējās izglītības jomā, gan attiecībā uz kultūras jomas skolām. Politiķis gan pauda, ka Kultūras ministrijas budžetā nav nepieciešamo papildus līdzekļu.

Kā ziņots, valdībai vēl būs jārod skaidrība par kopumā trūkstošo 9,3 miljonu eiro atrašanu pedagogu atalgojuma reformas īstenošanai, aģentūrai LETA norādīja IZM.

Tā kā 30.jūnijā sarunu ceļā panākta vienošanās, ka internātskolu uzturēšanas izmaksas vēl pagaidām netiks pārliktas uz pašvaldību pleciem, reformas īstenošanai trūkstošo līdzekļu kopsumma palielināta par 4,8 miljoniem eiro.

Šī summa papildina jau trūkstošos 4,5 miljonus eiro, kas nepieciešami Kultūras ministrijas padotībā esošu skolu pedagogu algu kāpināšanai.

IZM skaidroja, ka ministrija piedāvās savus risinājumus trūkstošo 4,8 miljonu eiro atrašanai, tomēr kopumā tā būs Ministru kabineta kompetence lemt par trūkstošo līdzekļu atrašanu.

Patlaban reformas realizēšanai nākamā gada budžetā jau ir paredzēti 27 miljoni eiro.

Kā ziņots, koalīcija piekrita izskatīšanai valdībā virzīt pedagogu atalgojuma reformu. Ministru kabinetā to plānots izskatīt 5.jūlijā.