Argumenti pret NĪ darījumu reformu – nav pārliecinoši

Nekustamo īpašumu joma ir jāsakārto, turklāt nekavējoties, un tāpēc jāturpina darbs pie nekustamo īpašumu darījumu jomas reformas – tā uzskata Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP). LZNP piedāvātās reformas nepieciešamību apliecina diskusijas Tieslietu ministrijas rīkotajās sanāksmēs, kurās paustie argumenti pret to nav pārliecinoši.

Esošā situācija nekustamo īpašumu darījumu jomā ir nenormāla, ēnu ekonomikas dēļ tā rada milzīgus zaudējumus gan valstij, gan Latvijas iedzīvotājiem, un par reformas nekavējošu nepieciešamību liecina virkne konkrētu kliedzošu skaitļu.

37% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar darījuma līguma summas samazināšanu - tā tika noskaidrots LZNP un SKDS pētījumā 2015. gadā. Turklāt vairāk nekā 7% no tiem paši ir samazinājuši darījuma summu, lai “ietaupītu” uz nodokļu rēķina. Aptuveni 10% gadījumu noslēgtie darījumi netiek reģistrēti zemesgrāmatā, jaunā īpašnieka īpašumtiesības netiek nostiprinātas, un valsts nodeva netiek iekasēta vispār.

Valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa būtu par aptuveni 50% augstāki, ja netiktu pieļauta nepatiesu cenu deklarēšana darījumos ar nekustamo īpašumu un ja gandrīz visi darījumi tiktu reģistrēti zemesgrāmatā - to parāda Dr. Vjačeslava Dombrovska un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) veiktais pētījums, analizējot, kādā mērā nekustamā īpašuma tirgus cenas atšķiras no oficiāli deklarētajām un kāda ir šo atšķirību ietekme uz budžeta ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodevas. Dr. Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka ir būtiski jāsamazina nekustamā īpašuma nodevas apmērs, lai samazinātu motivāciju nekustamo īpašumu darījumos deklarēt nepatiesas summas. Tāpat, viņaprāt, būtu jāievieš efektīva uzraudzība un “agrās brīdināšanas” sistēma par aizdomīgajiem nekustamo īpašumu darījumiem.

No LZNP piedāvātās reformas būtiski ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo tā ievieš ne tikai drošāku, ērtāku un vienkāršāku sistēmu nekustamo īpašumu pirkuma darījumos, bet arī zemākas kopējās procesa izmaksas, ieviešot zemākas zemesgrāmatu valsts nodevas un samazinot maksājumus pie notāra, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.

“Maldinošs ir pārmetums, ka šī reforma nāk par labu tikai lielos darījumos Rīgā. Izmaksas vairāk nekā par 40% varētu samazināt, piemēram, darījumā ar 50000 eiro vērtu īpašumu Liepājā vai vairāk nekā par 20%, piemēram, darījumā ar 7000 eiro vērtu īpašumu Gulbenē,” stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Savukārt notāru pieejamību nodrošina notāru skaita atbilstība valsts un sabiedrības vajadzībām, notāru biroju atrašanās visā valsts teritorijā, kā arī moderno tehnoloģiju lietošana. Tas ļauj piedāvāt ērtu pieraksta sistēmu, kā arī sniegt konsultācijas pa tālruni un pat dzīvesvietā, ja cilvēkam ir veselības problēmas, pārvietošanās ierobežojumi vai kādi citi šķēršļi notāra biroja apmeklējumam.

Turpinājumu lasiet nākamajā lapā