«Bērniem ir nepieciešams piedāvāt viņu vecumam atbilstošu informāciju, un jāatceras: ja mēs bērniem par seksu nestāstīsim ģimenē un skolā, viņi informāciju sameklēs visur citur, piemēram, internetā,» uzsver Netsafe Latvia Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Pētījuma dati apliecina, ka trešā daļa bērnu Latvijā ir redzējuši seksuāla rakstura vai pat pornogrāfiskus materiālus (pusaudža vecumā tas ir vēl lielāks bērnu īpatsvars), pēc redzētā lielākā daļa bērnu bijuši uztraukti un apjukuši, taču tikai 18 procentu no viņiem šādos gadījumos vērsās pie vecākiem. «Diemžēl vairāk nekā 60 procenti bērnu par šo pieredzi ne ar vienu nav runājuši. Bērna vecumam neatbilstošas informācijas aplūkošana par seksuālajām attiecībām negatīvi ietekmē bērnu, tāpēc svarīgi ar viņu par to runāt, jo, ja ne vecāki, ne citi uzticami pieaugušie ar bērnu nerunā, tad bērns meklēs atbildes internetā un citur,» uzskata M. Katkovska.
Tiesu psiholoģijas eksperte Dace Landmane atzīst, ka seksuāla rakstura materiāliem, ar kuriem bērni lielākoties saskaras interneta vidē, ir atšķirīgs saturs, ir arī tāds, kas ir kaitīgs un vecumam neatbilstošs. «Kā alternatīva jāpiedāvā vecumam atbilstoši seksuāla rakstura materiāli, kas veicina veselīgu izpratni par seksualitāti, un seksuālo attiecību veidošanā jāaktualizē sapratne, draudzība, mīlestība, cieņa un uzticība.»
Kur un kam runāt ar bērnu par dzimumaudzināšanu? Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktais pētījums par vecāku uzskatiem un zināšanām saistībā ar bērnu seksuālo audzināšanu parāda, ka 80 procenti vecāku piekrīt - dzimumaudzināšana bērniem ir nepieciešama, un seksuālo izglītību, kas būtu iekļauta skolas programmā, atbalsta 67 procenti vecāku, kategoriski iebilst seši procenti. Interesantas ir atbildes uz apgalvojumu, ka par seksualitāti nav jārunā, jo cilvēki mācās no savas pieredzes, - tā uzskata gandrīz piektā daļa aptaujāto vecāku. Tāpat piektdaļa vecāku arī uzskata, ka pusaudži informāciju par seksualitāti var iegūt internetā un izglītošanai nevajag veltīt laiku stundās. Pētījumā arī izzināta vecāku izpratne - tas, cik viņi paši daudz zina par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem. Atklājies, ka vecāki ļoti daudz ko nezina, piemēram, par sievietes veselību, taču teorētiski tieši viņiem būtu tas jāpastāsta bērniem. «Labākais risinājums, lai bērniem sniegtu vislabāko, ir kombinēt vecāku zināšanas, pieredzi un piemēru, ko viņi var dot bērniem, ar kvalitiatīvu, uz pierādījumiem balstītu dzimumaudzināšanu skolās,» saka viena no pētījuma autorēm LU Psiholoģijas nodaļas docente Ieva Stokenberga. Viņa norādīja, ka bērnu izglītošanā ir divas pieejas - viena ir balstīta uzskatā, ka jauniešiem jāatturas no seksuālām attiecībām līdz laulībai, savukārt otra - stāstīt bērniem par seksualitāti, lai viņi izdarītu pārdomātu izvēli, izvairītos no saslimšanām, nevēlamas grūtniecības.
Bažīga par dzimumaudzināšanu skolās ir asociācija Ģimene, jo uzskata, ka liberāli noskaņotu organizāciju patiesā vēlme ir padziļināti stāstīt par seksualitāti skolās. «Par dzimumaudzināšanu obligāti ir jārunā, taču - kādā veidā un ko bērnam teikt - par to mums atšķiras viedokļi,» saka Elīna Kārkla, asociācijas projektu vadītāja, «mēs uzsveram vērtību izglītību, kurā ir arī vieta zināšanām par cilvēku, taču iebilstam, ja šajās programmās - par ko mēs uztraucamies, ņemot vērā Eiropas pieredzi - ir tendence iekļaut tādu ar seksualitāti saistītu informāciju, kas mums nav pieņemama. Mēs uztraucamies par pārseksualizāciju.» Asociācija arī apšauba seksuālās izglītības nozīmi, jo, piemēram, Skandināvijā «palielinās abortu skaits, palielinās saslimstība ar seksuālām infekcijām».
Vai bērni ir redzējuši seksuāla rakstura informāciju internetā?
Vidēji 27% bērnu un jaunieši vecumā no 9 līdz 16 gadiem ir redzējuši seksuāla rakstura materiālus.
Vecumā no 13 līdz 16 gadiem 38% ir redzējuši seksuāla rakstura materiālus.
35% (46% meiteņu, 24% zēnu) bērnu, kuri bija redzējuši pornogrāfiska rakstura materiālus, pēc to saņemšanas jutās apjukuši un uztraukti, 61% bērnu par to ne ar vienu nerunāja.
Tikai 18% par to pastāstīja vecākiem
Avots: Net Safe Latvia
Kas ir dzimumaudzināšana?
Dzimumaudzināšana (seksuālā izglītība) nozīmē mācību par seksualitātes emocionālajiem, kognitīvajiem, fiziskajiem, sociālajiem un savstarpējo attiecību aspektiem atbilstoši katra konkrētā bērna attīstībai, interesei un situācijai
Dzimumaudzināšanai jābūt obligāti iekļautai skolas programmā
Piekrītu 66,2
Ne piekrītu, ne nepiekrītu 12,7
Nepiekrītu 15,7
Avots: pētījums par Latvijas vecāku attieksmi un zināšanām par seksuālo izglītību