Valdībai iesniegtas TM piecu gadu pamatnostādnes maksātnespējas politikas attīstībai

Valsts sekretāru sanāksmē saņemtas Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, kurās liela uzmanība pievērsta Maksātnespējas administrācijas (MNA) lomas un kapacitātes stiprināšanai.

Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos, proti, veicināt, ka uzņēmumi, izmantojot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) mehānismus, atgūst maksātspēju, veicināt maksimālu kreditoru saistību apmierināšanu, kā arī ekonomiski vērtīgo aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē, veicināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process godprātīgam parādniekam nodrošina otro iespēju, kā arī veicināt, ka administratori ir kvalificēti un profesionāli speciālisti, kas efektīvi pilda savus pienākumus un rūpējas par profesijas prestižu.

TM uzsver, ka tiesiskās aizsardzības mehānismi netiek sekmīgi izmantoti patlaban, turklāt sekmīgo TAP skaits ir neliels, lai atjaunotu maksātspēju. Tāpēc, lai veidotu efektīvāku TAP plāna apstiprināšanas un uzraudzības procedūru, piemēram, tiek apsvērta iespēja ieviest administratoru specializāciju, kā arī TAP padarīt par kreditoru vadītu procesu, pārskatot administratora lomu.

Tāpat nostādnēs ietverts apsvērums motivēt savlaicīgi iesniegt maksātnespējas pieteikumu, nosakot, ka, savlaicīgi iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, iespējamas nodokļu atlaides, savukārt, novilcinot pieteikuma iesniegšanu, pakāpeniski palielinās depozīta apmērs.

Ir arī paredzēts veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nododot administratīvās sodīšanas funkciju par savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu MNA. Kopumā tiek rosināts pārskatīt pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētos pārkāpumus maksātnespējas jomā, Valsts policijas (VP) kompetencē atstājot tikai pārkāpumus, kas ir ar augstu kaitīguma pakāpi sabiedrībai.

Ministrija arī plāno normatīvajos aktos noteikt, ka no maksātnespējas procesa tiek izslēgti kreditori, kuru prasījumi balstās uz viltotiem dokumentiem, kā arī nepieciešams pastiprināt valdes locekļu atbildību par dokumentu nenodošanu.

Kā viens no galvenajiem punktiem ir izvirzīts stiprināt MNA un Valsts policijas kompetenci, tostarp izvērtējot MNA institucionālo padotību un finansēšanas modeļus.

Ir iecerēts turpināt maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, mēģinot pilnveidot uzraudzības un izglītības sistēmu, nosakot, ka administratoru amatā ieceļ MNA direktors, administratori ne retāk kā reizi divos gados kārto kvalifikācijas eksāmenu, kā arī administratoram ir piemērojama disciplināratbildība.

Turklāt tiek apsvērta ideja par plašāku gadījumu spektru, kad administrators ir atbrīvojams no amata. Pamatnostādnēs norādīts arī, ka ir jāizstrādā MNA risku vadības mehānisms, lai savlaicīgi un precīzi identificētu administratorus un procesus, kuros ir saskatāms prettiesiskas rīcības risks.

Viens no mērķiem ir nodrošināt, lai profesijā ir tikai kvalificēti administratori ar augstu reputāciju. Tas esot panākams, pakāpeniski pārtraucot papildu administratoru sertificēšanu un arī novērtējot optimālo administratoru skaitu.

Vēl ir iecerēts padarīt publisku administratora darbības pārskatos pieejamo informāciju, izvērtējot fizisko personu datu aizsardzības un komercnoslēpuma aizsardzības prasības.

Ministrijā arī paredz, ka uzmanība ir pievēršama tiesas kapacitātes stiprināšanai. Proti, ir jāīsteno tiesnešu apmācības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2014.-2020.gadam pasākumi, kas paredz paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci, un tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programmas 2017.gadam saturā jāiekļauj arī maksātnespējas jautājumi.

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot sistēmisku maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.