Dažādi analītiskie pētniecības centri novērojuši, ka pirms Varšavas samita pēdējo nedēļu laikā Krievija izvērš plašu kampaņu pret NATO, ziņo raidījums "Nekā personīga".
Vienlaikus notiek dažādas slēptas militāras operācijas, ko pamanījuši gan dienesti ASV, gan Skandināvijas valstīs: “ASV veido militāro ielenkumu ap Krieviju un gatavojas karam”, “Militārais konflikts starp Rietumiem un Krieviju kļuvis neizbēgams”, “Amerikas militāristi diktē savu dienaskārtību Eiropā”, “Amerikāņi radījuši slepenus ieročus, kas ļaus no attāluma kontrolēt cilvēku smadzenes”.
Šādus un līdzīgus brīžiem pat fantastikas romānu cienīgus izdomājumus no Krievijas medijiem savos iknedēļas pārskatos apkopojuši Eiropas Savienības analītiķi no organizācijas "East StratCom Task Force". Gan ES, gan NATO pētnieki secina, ka tuvojoties Varšavas samitam, dezinformācijas apjoms par it kā rietumu agresiju pret Krieviju dienu no dienas pieaug.
ASV militāristi pēdējā gada laikā novērojuši pastiprinātu Krievijas kuģu un zemūdeņu aktivitāti vietās, kur okeāna un jūras dzīlēs atrodas svarīgi sakaru kabeļi. Kā atsaucoties uz anonīmiem avotiem militārajās aprindās raksta “The New York Times”, Krievijas nesen uzbūvētais kuģis “Yantar”, kas it kā paredzēts zinātniskiem pētījumiem, ilgāku laiku novērots Gvantanamo līcī- vietā, kur zem ūdens atrodas vairāki stratēģiski nozīmīgi sakaru kabeļi. Krievijas mediji ziņo, ka kuģu būvētavā Kaļiņingradā šonedēļ svinīgā ceremonijā sākts būvēt otrs šāds spiegu kuģis.
Arī NATO pētniecības centra STRATFOR pētnieki analizējuši Krievijas pastiprināto interesi par komunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina, piemēram, interneta, mobilos un satelīta sakarus. Pētnieki atsaucas uz Krievijas darbībām Krimā, kad tur armija pārņēma kontroli pār telekomunikāciju un interneta sakariem. Neoficiāli ziņojumi liecinot, ka ar Krievijas mēģinājumiem traucēt sakarus jau ir saskārušās ASV un NATO militārās vienības, kas apmeklē pierobežas reģionus Baltijas valstīs. ASV bāzētā pētniecības institūta “Jamestown Foundation” prezidents Glens Hovards sarunā ar “Nekā Personīga” Krievijas rīcību raksturo īsi - tā grib radīt par sevi priekštatu kā par militāru lielvaru un iebiedēt iedzīvotājus Baltijas valstis.
Krievijas iebrukums Ukrainā - tas bija iemesls, kāpēc iepriekšējā NATO samitā Velsā izlēma, ka rotācijas kārtībā Latvijā uzturēsies 120 NATO karavīri. Pēc Varšavas sanāksmes Latvija cer, ka uz palikšanu pie mums ieradīsies no 600 līdz 1000 armijnieku. Un NATO uzlabos spēju krīzes gadījumā ātri rīkoties un pieņemt lēmumus.
"Diskusijas par to, kas varētu būt tā ietvarnācija, kas būs atbildīgā par procesu - tas vēl turpinās. To tad līdz Varšavas samitam pieņems. Ir svarīgi atrisināt jautājumus par komandvadību - kas pieņem lēmumus kādās kritiskās situācijās, jo mēs esam ieinteresēti, lai tā komandķēdīte būtu pēc iespējas īsāka. Lai, ja ir kāds apdraudējums kādā no NATO dalībvalstīm, lēmumu var pieņemt ļoti ātri. Un, protams, mums ir svarīgi, ka tiek izvērtēti jebkuri apdraudējumi. Tajā skaitā hibrīdkara draudi un arī tad NATO valstis var iesaistīties," komentē Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā zināms, vairākas Krievijas lidmašīnu un kaujas helikopteru armijas bāzes atrodas vien dažu desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas un valsts pašreizējais armijas bruņojums neļauj laikus pamanīt zemu lidojošus lidaparātus, ja tie tuvotos Latvijai.
"Nekā personīga" ziņo, ka piektdien Latvijas armija no ASV saņems pretgaisa aizsardzības radarus, kas tieši paredzēti, lai atklātu šādus zemu lidojošus objektus.
Savukārt nākamgad Latvija saņems pirmo no trim pasūtītajiem vidējās un tuvās darbības radariem. Cik šīs tehnikas iepirkšana Latvijai izmaksās, to gan Aizsardzības ministrija neatklāj, jo to neļaujot ar ASV kompāniju slēgtais līgums.