SIA Ritols ir uzņēmums ar Latvijā vislielāko pieredzi siltināšanā ar putupoliuretānu (PPU) – jau 20 gadus tas klientiem piedāvā atbilstošus risinājumus. Jāatzīmē, ka uzņēmums savulaik tapis uz Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Polimēru laboratorijas akadēmiskās bāzes – padomju laikos laboratorijas zinātnieki izstrādāja putupoliuretāna siltumizolāciju PSRS kosmosa kuģiem Buran, bet tagad sadarbojas ar Eiropas kosmosa aģentūru (ESA).
Mīti un realitāte
Latvijā visizplatītākais ēku siltināšanas materiāls ir minerālvate, ko piedāvā vairāki ražotāji. Savukārt runājot par PPU izmantošanu, visbiežāk tiek izteikts arguments: šādi siltinātas ēkas neelpo. SIA Ritols projektu vadītājs Pēteris Cābulis uzsver: «Ne jau ēkai ir jāelpo, bet gan cilvēkiem, kuri tajā dzīvo. Mēs visi vēlamies ēkas ar zemiem siltuma zudumiem, ko var panākt ar dažādiem materiāliem un tehnoloģijām, bet vēlāk sūdzamies, ka telpās trūkst gaisa. Problēmas cēlonis nav nepiemērots siltināšanas risinājums, bet gan nepiemērota, nepārdomāta vai vienkārši slikti funkcionējoša (neiztīrīta) ventilācijas sistēma.»
Piemēram, Vācijā, kuru siltināšanas jomā varam uzskatīt par paraugu, nav izteikta minerālvates ražotāju lobija, tāpēc ēku renovācijai tiek izmantoti dažādi materiāli, tajā skaitā vate, putupolistirols un putupoliuretāns. Vaicāts, kādu materiālu labāk izvēlēties, Pēteris Cābulis skaidro: «Katrs projekts jāvērtē individuāli. Katrā gadījumā ir vērts izskatīt iespēju uzklāt putupoliuretānu, kas ir ļoti efektīvs bezšuvju siltināšanas materiāls. PPU ir īpaši piemērots jumtiem un citām sarežģītas konfigurācijas izolējamām virsmām. Efektīva ir visu materiālu izmantošana vienā objektā, piemēram – jumtu un bēniņu pārsegumus siltinām ar PPU, ārsienas ar minerālvati, bet pamatus ar putupolistirolu. Pirms pieņemt galīgo lēmumu un vienoties ar būvniekiem, es ieteiktu klientiem atrast kādu uzticamu nozares speciālistu un izrunāt visus iespējamos risinājumus.»
Ātri, blīvi un ilglaicīgi
Par labu putupoliuretāna pārklājumam runā daudz argumentu. Tas ir siltumizolācijas materiāls ar viszemāko siltuma vadītspējas koeficientu – tātad, lai panāktu līdzīgu efektu, PPU izolācija, salīdzinot ar citiem siltumizolācijas materiāliem, var būt ar mazāku biezumu. PPU pārklājums ir pietiekami izturīgs, lai pa to varētu staigāt, un tā siltumtehniskās īpašības neietekmē mitrums – vienīgais, no kā ir jāpasargā izolācija, ir ultravioletais starojums.
Otrs būtiskākais arguments ir montāžas ātrums – materiālu iespējams uzklāt uz jebkuras formas virsmas ar uzsmidzināšanas metodi vai arī ar to iespējams aizpildīt gaisa spraugas starp konstrukcijām. Vidēji dienā ar putupoliuretānu var izolēt līdz 500 m2.
Jāatzīmē, ka putupoliuretāna pārklājums ir faktiski vienīgais risinājums metāla angāru un rezervuāru siltināšanai. Speciālists stāsta: «Ritols, izmantojot putupoliuretānu, ir veicis darbus vairākos nozīmīgos objektos, tajā skaitā Ventbunkers rezervuāru siltināšanu un Ķīpsalas baseina ēkas fasādes renovāciju. Ļoti labi rezultāti tiek sasniegti objektos, kur nepieciešama plakano jumtu izolēšana – uzklājot putupoliuretāna slāni, vienlaikus tiek iegūts gan siltumizolācijas, gan hidroizolācijas slānis. Pēc PPU izmantošanas jumta siltināšanā tas ir jāpārklāj ar atmosfēras aizsargpārklājumu. Bieži vien klientus nobiedē materiāla cena – nenoliedzami tas ir dārgāks par minerālvati vai putu polistirola plāksnēm, taču, rēķinot saimnieciski izdevīgāko risinājumu, cena nebūt nešķiet tik liela. Pirmkārt, speciālistu darba samaksa arī ir ietverta PPU cenā. Siltināšanai ar putupoliuretānu nav nepieciešama īpaša iepriekšējā virsmas sagatavošana – tas pielīp gan pie veca ruberoīda, gan metāla, gan koka. Nav nepieciešams maksāt par transportu, pārvadājot liela tilpuma kravas, un nav jādomā par materiāla uzglabāšanu – brigāde ierodas ar specializētu transportu un uzklāj materiālu ļoti īsā laikā. Tāpat atkrīt izmaksas par atkritumu konteineriem, jo nav atgriezumu.
Apspriežot ēkas siltināšanas projektu, vajadzētu izvērtēt iespēju siltināt ar SIA Ritols piedāvāto tehnoloģiju un materiālu.»