Vienam mājsaimniecības loceklim nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, uzskata iedzīvotāji

© F64

Viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, tā noskaidrots pērn Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7% vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai.

CSP secina - lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014.gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015.gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.

Apsekojuma dati liecina, ka 2015.gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0% 2013.gadā līdz 16,9% pērn. Pērn 17,1% mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus, kas ir par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā.

Visgrūtāk segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībās, kurās dzīvo par 65 gadiem vecāki vientuļie seniori, mājsaimniecības, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, kā arī mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris ar trim un vairāk nepilngadīgiem bērniem.

Salīdzinot ar 2014.gadu, pērn ievērojami vairāk pāru ar bērniem norādīja, ka tām ir viegli vai ļoti viegli segt nepieciešamos ikdienas izdevumus.

Pagājušajā gadā 9,4% mājsaimniecību, kurās pāris audzina vienu bērnu, norādīja, ka tām ir viegli vai ļoti viegli segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, bet 2014.gadā tādu mājsaimniecību bija 5,5%. Viegli vai ļoti viegli segt ikdienas izdevumus bija 10,2% mājsaimniecību, kurās pāris audzina divus bērnus, bet gadu iepriekš tādas bija 4,4% mājsaimniecības. Savukārt mājsaimniecībās ar trīs un vairāk bērniem viegli vai ļoti viegli segt ikdienas izdevumus bija 9,8%, bet 2014.gadā – 2,6%.

2015.gadā trūcīgākās mājsaimniecības jeb 1.kvintiļu grupa norādīja, ka ikdienas izdevumu segšanai tām būtu nepieciešami 339 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. 68,3% šo mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām un tikai 1,4% – viegli vai ļoti viegli.

Turīgākajām mājsaimniecībām jeb 5.kvintiļu grupai ikdienas izdevumiem nepieciešamā summa bija ievērojami augstāka – 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Tikai 16,8% turīgāko mājsaimniecību norādīja, ka tās ar grūtībām vai ar lielām grūtībām sedz ikdienas izdevumus, bet 15,3% – viegli vai ļoti viegli. Kā norāda CSP, zīmīgi, ka trūcīgākajām mājsaimniecībām nepieciešamā summa ikdienas izdevumu segšanai gada laikā pieauga par 6,6%, bet turīgākajām mājsaimniecībām - par 9,1%.

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2015.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Apsekojumā aptaujāts 6100 mājsaimniecību un intervēti 11 700 respondentu vecumā no 16 gadiem. Datus par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2015.gadā iegūs Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā 2016.gadā.

CSP skaidro, ka ar mājsaimniecības "rīcībā esošiem ienākumiem" tiek saprasti naudas ienākumi no algota darba, naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām, ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības, saņemtās pensijas un pabalsti, regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām, peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām, ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem, ienākumi no īpašuma izīrēšanas, saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par ienākuma nodokļa pārmaksu, proti, par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml..

Savukārt "kvintiļu grupa" ir viena piektā daļa jeb 20% no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā jeb pirmā kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā jeb piektā – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais