Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktais aprēķins par finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami alternatīvā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai, ir pārsteidzošs, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Viņa sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka LIZDA iepriekš veiktās aplēses neliecina par tik lielu modeļa fiskālo ietekmi, līdz ar to LIZDA pieprasīs IZM iesniegt veiktos aprēķinus un skaidrojumus, kā tā nonākusi līdz aprēķinātajām summām.
Lai gan arī iepriekš LIZDA norādīja, ka, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai būs nepieciešami ievērojami līdzekļi, tomēr IZM piedāvātās summas esot pārlieku lielas, uzskata Vanaga.
"Šoreiz ir sastrēbts karsts. Tik liela fiskālā ietekme nav iespējama," pārliecināta Vanaga.
Kā ziņots, Ikšķiles vidusskolas direktora Česlava Batņas izstrādātā alternatīvā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai kopumā varētu būt nepieciešami aptuveni 158 miljoni eiro, šajā summā iekļaujot arī pirmsskolas izglītību.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) vakar pēc tikšanās ar Batņu norādīja, ka saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem modelim papildus jau budžetā iezīmētajiem 27 miljoniem eiro būtu nepieciešami 68 miljoni eiro, tomēr šī summa neaptver pirmsskolu. Jautāts par to, cik lieli finansiālie ieguldījumi būtu nepieciešami, lai ietvertu arī pirmsskolas izglītības iestādi, no valsts budžeta vēl papildus būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro, savukārt no pašvaldību budžeta - vēl aptuveni 60 miljoni eiro.
LETA jau ziņoja, ka Batņa izstrādājis alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Tā izstrādei veltītajā darba grupā piedalījās arīLIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
Alternatīvais modelis paredz, ka pedagogam tiktu samaksāts par visiem viņa veiktajiem pienākumiem, tomēr vienlaikus atalgojums būtu atkarīgs no skolēnu skaita.
Alternatīvais modelis balstītos uz 40 stundu darba nedēļu, turklāt mērķdotācija pedagogu algām tiktu novirzīta līdz pašvaldībai.