Edgars Jansons: "Prokuratūra rīkojas kā Stepanova advokāte"
Tā dēvētajā Lemberga prāvā šonedēļ kārtējo reizi tika runāts par prokuratūras labvēlīgo attieksmi pret Ventspils mēra oponentu mēģinājumiem pretlikumīgā ceļā pārņemt savā kontrolē dažādu uzņēmumu kapitāldaļas.
Neatkarīgā vērsās pie viena no Ventspils uzņēmumu lietu pārzinātājiem SIA LSF Holdings valdes priekšsēdētāja Edgara Jansona. Sarunā atklājās līdz šim nezināmi skandalozi fakti un likumsakarības prokuratūras darbībās, kas liecina par prokuratūras centieniem palīdzēt Ventspils mēra oponentam Oļegam Stepanovam tikt pie Ventspils uzņēmumu kapitāla daļām. Sarunā atklājas arī prokuratūras favorīta, tulka un speciālista Mārtiņa Kvēpa loma un vieta O. Stepanova cīņā par mantas iegūšanu, ka arī bijušā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra, bijušā Valsts policijas šefa, tagad O. Stepanova apsardzes dienesta priekšnieka Jura Rekšņas ietekme policijas struktūrās.
– Kādēļ, pēc jūsu domām, Ventspils mēra Aivara Lemberga oponents Oļegs Stepanovs šā gada 30. aprīlī mēģināja likvidēt SIA LSF Holdings?
– Pirmkārt, Stepanovs LSF Holdingam ir parādā 10 miljonus eiro, kurus viņš nevēlas atdot. Otrkārt, ar Augstākās tiesas lēmumu Stepanovam un viņam piederošajai firmai Topmar Holding aizliegts izmantot balsstiesības LSF Holdings likvidācijā un kompānijas valdes izmaiņās. Pirms tam bija lēmums par to, ka Stepanova kompānija Topmar Holding ir izslēdzama no LSF Holdings dalībnieku reģistra, jo vairākkārt darbojusies pretēji šīs uzņēmējsabiedrības interesēm. Tādējādi, pirmkārt, Stepanovam vairs nav lemts būt par LSF Holdings kapitāla daļu turētāju; otrkārt, viņš ir parādā LSF Holdings. Bet parādi agri vai vēlu ir jāatdod. Lai atrisinātu šīs divas problēmas, viņam bija nepieciešams pārņemt kontroli pār LSF Holdings. To tiesiskām metodēm paveikt nav iespējams. To var izdarīt tikai ar prettiesiskām metodēm. Tādēļ tika uzvērpts virpulis ar fiktīvu LSF Holdings likvidācijas protokolu. Notikušā pasūtītājs bija Stepanovs, bet izpildītāji – juristi Mārtiņš Kvēps un Arnis Nīcgalis. Ir vēl kāds skaidrojums – Stepanovam, visticamāk, beigusies nauda, turpretī LSF Holdings ir pietiekami naudas līdzekļi.
– Kādas sekas iestātos, ja ar minētajiem fiktīvajiem protokoliem izdotos panākt LSF Holdings likvidēšanu?
– Ja fiktīvais likvidācijas protokols tiktu reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, tad visa uzņēmuma manta un nauda visīstākā marodierisma garā būtu vienkārši izlaupīta. Mani uztrauc tas, ka prokuratūra man par pienākumu uzlikusi glabāt LSF Holdings piederošās kapitāla daļas aptuveni astoņos uzņēmumos, un šo atbildību fiktīvās likvidācijas brīdī no manis neviens nenoņēma. Es vērsos prokuratūrā ar lūgumu noņemt no manis atbildību par šiem uzņēmumiem, bet prokuratūra notiekošajā neiejaucās un šo likvidāciju nemēģināja novērst, kaut gan tai tas bija jādara. Prokuratūras likuma 20. panta izpratnē man varēja rasties sekas, kuras paredzētas Krimināllikuma 308. pantā. Proti, varēja iznākt tā, ka es izlaupīšanu neesmu novērsis vai nu aiz ļaunprātības, vai aiz bezdarbības. Nespējot pasargāt mantu no prettiesiskām metodēm, kādas lietoja Kvēps, Nīcgalis un droši vien arī Stepanovs, es vērsos pēc šīs palīdzības. Paldies Dievam, šobrīd nelikumīgā likvidācija pagriezusies pilnīgi pretējā virzienā.
– Ko tas nozīmē?
– Man bija trīs iespējas, kā apturēt likvidāciju. Es varēju vērsties tiesā, bet šis ceļš būtu ļoti ilgs. Kamēr tiesa izvērtētu, ir vai nav uzņēmums likvidēts likumīgi, kompānija jau būtu izlaupīta. Otra iespēja bija vērsties policijā, jo policijai ir tiesības veikt preventīvas darbības, ātri uzsākt izmeklēšanas procesu un nelikumības apturēt. Trešā iespēja bija vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu, lai prokurors uzraksta iesniegumu Uzņēmumu reģistram apturēt likvidācijas protokola piereģistrēšanu, līdz noskaidrojas patiesie apstākļi. Prokuratūra atteicās to darīt. Tiesā mēs šādu lēmumu par likvidācijas nelikumību panācām tikai pēc diviem mēnešiem. Paldies Dievam, policija rīkojās operatīvi: uzsāka kriminālprocesu un procesa ietvaros piemēroja divus arestus kapitāla daļām un balsstiesībām uz šīm kapitāla daļām.
– Tad jau pagaidām viss ir kārtībā?
– Kā to lai ņem. Tātad šā gada 30. aprīlī notika mēģinājums manis vadīto kompāniju likvidēt. Trīs mēnešus vēlāk – 30. jūlijā – notika nākamā LSF Holdings dalībnieku sapulce, kurai bija jālemj par kompānijas valdes maiņu. Šo triju mēnešu laikā notika divi man nepatīkami notikumi. Vispirms pret mani tika ierosināts kriminālprocess par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu, jo es 30. aprīļa faktu nosaucu par "bruņotu ielaušanos". Savukārt 28. jūlijā Rīgas policijas Ekonomikas policijas pārvalde izdeva sankciju manis aizturēšanai uz divām diennaktīm, kas bija nepieciešams, lai es 30. jūlijā nevarētu ierasties uz uzņēmuma dalībnieku pilnsapulci un nevarētu šo dalībnieku sapulci pasludināt par atklātu. Tātad, lai mani šajā sapulcē nevarētu amatā ievēlēt atkārtoti, bija izdomāts plāns mani aizturēt uz divām diennaktīm, it kā lai noskaidrotu, vai es esmu Edgars Jansons vai tomēr neesmu. Izklausās pilnīgs absurds, tomēr tas šiem zēniem gandrīz izdevās.
– Kādēļ tomēr neizdevās?
– Sankcija mani aizturēt tomēr netika īstenota, jo policijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri saprot, ka šī lieta smako un ka tās mērķis nebūt nav divas diennaktis skaidrot Edgara Jansona personību. 30. jūlijā, tas ir, brīdī, kad Stepanovam piederošajam Topmar Holding bija liegtas balsstiesības jautājumā par kompānijas likvidāciju, es tiku vēlreiz pārvēlēts par valdes locekli un pēc tam ievēlēts arī par valdes priekšsēdētāju. Šobrīd pret Topmar Holding pārstāvjiem ir uzsākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu un krāpniecību lielā apmērā. Ir uzsāktas trīs tiesvedības par to, ka 30. aprīļa sapulce bija neleģitīma un jebkuri dokumenti, kurus vēl pēc tam Topmar Holding pārstāvji turpināja ražot, arī ir neleģitīmi.
– Kāda šajos notikumos ir prokuratūras loma?
– Izmantojot prokuratūras negribēšanu neko darīt, Stepanovs mēģināja pārņemt kontroli pār LSF Holdings un tādējādi likvidēt uzņēmuma iespējas no Stepanova piedzīt 10 miljonus eiro. Šīs lietas sakarā Augstākā tiesa pieņēma papildu nodrošinājumu un arestēja Stepanovam visus kontus un visas kapitāla daļas, kuras viņam pieder Latvijas Republikas teritorijā.
– Šāda lieta plašākai sabiedrībai nav zināma. Kad tas notika?
– Tas notika 7. jūlijā. Tādējādi 30. aprīļa notikumi bija par pamatu tam, lai visa šī lieta pagrieztos pret Stepanova cilvēkiem. Arī kriminālprocess, kuru ierosināja stepanovietis Aleksejs Ovods pret mani par neslavas celšanu, ir izbeigts.
Laika posmā starp 30. aprīli un 30. jūliju man noritēja intensīva sarakste ar Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju, sūtīju vēstules arī iekšlietu ministrei un Uzņēmumu reģistram. Trakākā lieta ir tāda, ka joprojām neviens fiktīvo likvidācijas protokolu no Uzņēmumu reģistra nav atsaucis. Tātad vienīgais, kas šim papīram traucē tikt piereģistrētam, ir tas, ka ir vairāki tiesu aizliegumi. Tikko šie aizliegumi tiks atcelti, fiktīvajam protokolam būs iespējas dzīvot. Visām iepriekš minētajām instancēm, ar kurām notika sarakste, es lūdzu atsaukt šo likvidācijas protokolu, jo pretējā gadījumā es nevaru īstenot prokuratūras uzlikto pienākumu sargāt man uzticēto mantu. Prokuratūra man skaidri ir atbildējusi, ka šādu atbildību tā no manis nenoņems. Vēl trakāk – prokuratūra paziņoja, ka viņi nevar aizliegt Topmar Holding izmantot likumā noteiktās balsstiesības rīkoties ar savu mantu, kā viņi grib, ieskaitot mantas likvidēšanu.
– Vai patiešām prokuratūra tik vienaldzīgi izturas pret īpašumu, zinot, ka uzvaras gadījumā Lemberga lietā LFS Holdings labumi var tikt valstij?
– Es piekrītu, ka prokuratūrai būtu jāuztraucas par mantas pazušanu. It īpaši, ja darbībās ar to piedalās cilvēki ar ne sevišķi labu reputāciju, kā Aleksejs Ovods un Vladislavs Šafranskis. Prokuratūra šādus cilvēkus nevis nosoda, bet saka, ka viņi drīkst mantu pazudināt, jo viņi pārstāv akcionāru, kuram balsstiesības nav arestētas, un līdz ar to Komerclikuma izpratnē īpašnieks ar savu mantu varot rīkoties, kā viņš grib.
– No visa iepriekš teiktā izriet, ka prokuratūra faktiski atbalsta stepanoviešu mēģinājumus pārņemt LSF Holdings labumus?
– Notiek skaista saspēle starp tiesisko nihilismu no prokuratūras puses un Stepanova cilvēkiem, kuri kāpj pāri jebkuram likumam, skaidri zinot, ka nekādi pārkāpumi netiks konstatēti tādēļ, ka viņam, iespējams, ir kādi labi sadarbības partneri prokuratūrā. Laikā no 30. aprīļa līdz 30. jūlijam gan mani, gan manus radiniekus, konkrēti, manu sievu un LSF Holdings darbiniekus, prokuratūra vairākkārt aicināja uz pārrunām, iztaujājot par LSF Holdings darbības niansēm. Man pat radās iespaids, ka LSF Holdings ir uzradies jauns akcionārs – prokuratūra. Jo prokuratūra man, maniem radiniekiem un kompānijas darbiniekiem uzdeva jautājumus par lietām, kas ir Komerclikuma, nevis Krimināllikuma kompetencē. Piemēram, viens no jautājumiem bija, kāpēc LSF Holdings ar tiesas starpniecību ir izslēdzis Topmar Holding no dalībnieku reģistra. Ja tiek uzdots šāds jautājums, rodas aizdomas, ka prokuratūra neuzskata Latviju par tiesisku valsti, kurā tikai un vienīgi tiesa var pieņemt lēmumu par kāda uzņēmējsabiedrības dalībnieka izslēgšanu. Prokuratūrai neinteresē, ka Topmar Holding no dalībniekiem izslēgts tādēļ, ka pret LSF Holdingu ir nelikumīgi rīkojies vairākkārt, atņemot gan kapitāla daļas, gan pārvilinot cilvēkus, gan nelikumīgi pārskaitot naudas līdzekļus sev radniecīgām kompānijām. Prokuratūru nešausmina apstāklis, ka Oļegs Stepanovs ar saviem cilvēkiem cenšas iznīcināt LSF Holdings un, kad neizdodas iznīcināt, fabricē fiktīvu LSF Holdings likvidācijas protokolu un panāk prokuratūras neiejaukšanos notiekošajā.
– Jūsu oponenti, atspoguļojot presē 30. aprīļa notikumus, teica, ka Edgars Jansons kā LSF Holdings vadītājs izšķērdējot naudu fiktīvām, izdomātām tiesvedībām. Kas tās par tiesvedībām ?
– Viena no tiesvedībām ir par 10 miljonu eiro parāda piedziņu no Oļega Stepanova. Ja Kvēps uzskata, ka šādas tiesvedības ir fiktīvas un es izšķērdēju naudu advokātiem, lai panāktu LSF Holdingam labvēlīgu lēmumu, tad jājautā – kādēļ Stepanovs aicina advokātus rīkoties pret LSF Holdings, ja viņš pats grib būt kārtīgs šīs uzņēmējsabiedrības akcionārs, tas ir, saimnieks? Pārējās tiesvedības, kuras kopskaitā ir vairāk nekā divdesmit, ir iznīcinošas Kālija parkam un Ventspils Tirdzniecības ostai. Šīs kompānijas Stepanovs intervijās presē uzdod kā viņam piederošus uzņēmumus, lai gan tam pierādījumu nav. Bet manis un manu ģimenes locekļu raustīšanā uz prokuratūru ir skaidri redzama saspēle starp prokuratūras tiesisko nihilismu un Stepanova nolūkiem.
– Kādēļ Ekonomikas policijai radās tik pēkšņa nepieciešamība noskaidrot Jansona personību?
– Stepanovam pakļautajā apsardzes uzņēmumā par valdes priekšsēdētāju strādā Juris Rekšņa – bijušais Valsts policijas šefs un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, kurš izmanto savus ilggadējos kontaktus Valsts policijā. Manā rīcībā ir precīza informācija, ka tieši viņš lūdza Latvijas Republikas Ekonomikas policijas priekšniekam mani apcietināt. Pēc tam viņš lūdza mani apcietināt Valsts kriminālpolicijas priekšniekam. Minētās amatpersonas atteicās to darīt, jo viņiem pietika veselā saprāta secināt, ka tas nozīmētu nevis noziedzīga cilvēka arestēšanu, bet gan iesaistīšanos prettiesiskās darbībās, kuru mērķis bija mana nenokļūšana LSF Holdings pilnsapulcē 30. jūlijā.
Taču atradās cits cilvēks, kurš cita starpā drīz būs Rīgas Centrāltirgus izpilddirektors vai direktors. Tas ir bijušais Rīgas Galvenās policijas pārvaldes ekonomikas policijas priekšnieks Roščenkovs. Viņš deva sankciju manis aizturēšanai. Atliek secināt, ka Juris Rekšņa savus kontaktus izmanto pietiekami plaši. Par to ziņoju arī Valsts policijas priekšniekam Voina kungam, kurš nebaidoties apstiprināja, ka tiešām ir bijis mēģinājums mani aizturēt un ka bijuši pietiekami apzinīgi policisti, kas atteikušies to darīt. Bija vēl viens cilvēks, kurš mēģināja mani iesēdināt cietumā, – tas ir Sergejs Odincovs. Tagad viņš saņēmis taisnīgu sodu par nepatiesu ziņu sniegšanu un notiesāts uz 260 stundām labošanas darbos. Viņam piemērota policijas uzraudzība, līdz stāsies spēkā tiesas spriedums. Taisnības pierādīšanai aizgāja trīs gadi. Bet taisnība vienmēr uzvar. To es vēlos likt aiz auss saviem oponentiem. Tādēļ tos, kuri satiekas ar bijušo kolēģi Juri Rekšņu, aicinu atcerēties, ka viņš lūgumus pauž nevis savā, bet gan Stepanova vārdā, un padomāt, cik Rekšņa saņem no Stepanova un cik Rekšņa no tā gatavs atvēlēt saviem bijušajiem kolēģiem par pakalpojumu sniegšanu.
– Tiesas zālē Lemberga prāvā izskanēja versija, ka prokuratūras rīkošanās ar īpašumiem izskatās kā prēmiju fonda veidošana tiem cilvēkiem, kuri sniedz "vajadzīgās" liecības pret Lembergu. Vai darbībās ap LSF Holdings nav vērojams kaut kas līdzīgs?
– Diemžēl nezinu, ko runā tiesas zālē. Bet LSF Holdingam patiešām ir pietiekami naudas līdzekļi. Cita starpā LSF Holdings ir 50% akciju īpašnieks kompānijā Ventspils graudu terminālis. Tās padomes loceklis ir Stepanovs, kurš jau sen iecerējis šo termināli pārņemt sev. Bija uzradies arī pircējs, kurš bija gatavs maksāt adekvātu summu par kompānijas akcijām. Stepanovs un viņa cilvēki darīja visu, lai otrs akcionārs – LSF Holdings – šo naudu nesaņemtu. Viņš šo naudu gribēja saņemt viens, lai ne santīma netiktu otriem akcionāriem. Man kā valdes priekšsēdētājam, kuram ir jāapmierina abas akcionāru grupas, nekas cits neatlika kā vērsties ar iesniegumu tiesā, lai šo termināli kaut kādā brīdī nenozagtu. Bet visinteresantākais ir tas, ka šīs kompānijas akcijas prokuratūra nav arestējusi. Visas pārējās LSF Holdings meitas kompāniju akcijas ir arestētas. Es domāju, ka tas varētu būt pierādījums tam, ka tad, kad lika arestus, kāds no malas prokuroriem ar pirkstu ir rādījis, kurām akcijām jāuzliek arests, kurām ne. Kompānijas Ventspils graudu terminālis akcijas netika arestētas, jo bija jau sagatavota to pārdošana vai pārņemšana. Tādējādi apgalvot, ka nearestēto uzņēmumu akcijas varētu būt kā atalgojuma fonds par vajadzīgām liecībām, tiešā veidā nevar, bet netiešā gan. Viens no Ventspils graudu termināļa potenciālajiem pircējiem ir Krievijas dzelzceļa meitas kompānija. Viņi par šo iegādi paziņojuši pietiekami publiski. Brīnums, ka akcijas, par kurām runā pat Maskavā, prokuratūru neinteresē. Tādējādi tiek nodrošināta iespēja saņemt naudu brīvi, bez prokuratūras aizliegumiem. Un iznāk, ka vienīgais, kurš tam traucē, ir Jansons. Bet Stepanova spēki un nauda sāk izsīkt, tādēļ viņš prokuratūrai sācis sniegt arī tādas liecības, kuru dēļ uz prokuratūru aicina manus radiniekus. Viennozīmīgi ir redzams, ka Stepanova un arī Kvēpa liecības ir galvenās, kas dod norādījumu prokuratūrai, kā pratināt Jansonu un LSF Holdinga darbiniekus. Prokuratūra savās darbībās uzvedas tā, it kā tā būtu Stepanova advokāte. Ticiet man!
– Kāpēc jurists Mārtiņš Kvēps ir uzskatāms par Lemberga krimināllietā ieinteresēto personu?
– Viņš ir advokāts, kurš nestrādā par velti.
– Bet pret Lembergu vērstajā kriminālprocesā prokuratūra Kvēpu tulkaspeciālista statusā esot nodarbinājusi par baltu velti.
– Kvēps pārstāv tikai tās sabiedrības, kuru labuma guvējs vai tiešs īpašnieks ir Oļegs Stepanovs. Viņš ir personīgais Stepanova advokāts, pārstāvējis Stepanovu vairākās tiesvedībās pret LSF Holdings. Kvēps ir cilvēks, kurš presē viennozīmīgi aizstāv un pārstāv Stepanova viedokli. Man ir "ekskluzīva" iespēja strādāt vienā ēkā ar Stepanovu. Es sēžu otrajā stāvā, bet Stepanovs – ceturtajā. Viens no biežākajiem Stepanova apmeklētājiem ir Kvēps. Bet jāatceras, ka Kvēps ir apsūdzētais t.s. digitālās TV krimināllietā. Tādējādi sadarbība ar prokuratūru tulkaspeciālista statusā un liecību sniedzēja statusā kļūst izskaidrojama. Mana versija ir tāda, ka prokuratūra viņu varētu atbrīvot no atbildības digitālās TV krimināllietā apmaiņā pret labi pastrādātu darbu citā krimināllietā. Vienā kriminālprocesā Mārtiņš Kvēps ir apsūdzētais, bet citā viņš izrādās neaizvietojams speciālists. Tas liek aizdomāties. Pieļauju, ka arī pašam Stepanovam kaut kādā brīdī būs jāuzmanās, jo viņa advokāts jau šobrīd nav vienā krāsā nokrāsots.