VAKARA ZIŅAS: Straujuma atklāj, kāpēc šķīrusies un otrreiz nav apprecējusies

Ministru prezidente Laimdota Straujuma nodod amata pilnvaras jaunajam valdības vadītājam Mārim Kučinskim © F64

Pirmā sieviete Latvijas Ministru prezidenta amatā, ekonomikas doktore Laimdota Straujuma, nodevusi valsts vadības grožus Mārim Kučinskim, nedēļu pavadīja, nedaudz atvelkot elpu, un viesojās «Rīga TV24» raidījumā «Rampas ugunis». Sarunā ar Andri Kiviču viņa atklāja, ka bērnībā gribēja kļūt par ugunsdzēsēju, kāpēc nav apprecējusies otrreiz un ka tagad vēlas aizbraukt kādā ceļojumā un satikt draugus, no kuriem, starp citu, lielākā daļa esot vīrieši.

Māsīca Spīdola

Laimdota Straujuma ir meitene no Latgales. Viņas vecāki bija skolotāji un, mīlot Raini, pēc lugas «Uguns un nakts» noskatīšanās devuši viņai vārdu Laimdota. «Es ticu, ka vārdā ir savs kods, kas tam ir nozīme un enerģija,» saka ekspremjere, piebilstot, ka viņas māsīca ir Spīdola. Tiesa, Laimdota vairāk esot tāds publisks vārds, savējie viņu visu mūžu saukuši par Laimu. Tas, ka nāksies vadīt valsti, mazajai Laimai pat sapņos neesot rādījies. «Es gribēju kļūt par ugunsdzēsēju, mācījos pat staigāt pa jumta kori,» smaidot stāsta Laimdota Straujuma. «Bet, tā kā tētis bija matemātikas skolotājs, stingrs, bet man liela autoritāte, 5. klasē zināju, ka būšu matemātiķe. Man nebija citu domu, es uz to gāju, lai gan man viena matemātikas skolotāja pēc tam teica: «Nu ko tu stāsies universitātē, tur visi no 1. vidusskolas, bet tu tāds lauku bērns.» Bet es zināju, ka es to gribu, iestājos un atzīmēs, man šķiet, biju kāda septītā vai devītā.»

Bijušās vīramātes greizsirdība

Studiju gados Laimdota Straujuma iepazinās ar savu nākamo vīru Uldi Straujumu, kurš vēlākos gados kļuva par Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Programmēšanas katedras vadītāju un asociēto profesoru. Ģimenē piedzima divi braši dēli Atis un Ģirts, bet diemžēl laulības dzīve cieta krahu, un, kad dēli vēl mācījās skolā, Laimdota un Uldis izšķīrās. «Tās jūtas, kas ir pirmās, tās izjūtas, tās mainās. Ar laiku tām jāpāraug cieņā, draudzībā un pietātē pret otru. Man nav izdevies saglabāt tās pirmās izjūtas,» lēni saka ekspremjere. Uz Andra Kiviča jautājumu, kur tā mīlestība paliek, Straujuma atbild: «Katram cilvēkam ir jābūt kaut kam savam. Ja tev nav savas intereses, sava darbošanās, tad tu skaties uz otru, uz to, ko viņš nav izdarījis tā, kā tev gribētos, un, ja otram ir savas intereses, aizraušanās, tad sākas greizsirdība, konflikti.» Atbildot, vai viņa ir bijusi greizsirdīga, Straujuma smejot saka: «Es nevaru teikt, ka pavisam nē, bet tas bija varbūt kādreiz jaunībā. Bet ne tādā ziņā greizsirdīga, ka tas aizietu galējībās.» Pēc šķiršanās no vīra Straujumas acuraugs bija dēli, un otrreiz viņa tā arī neapprecējās. «Grūti pateikt, kāpēc, tie bija dažādi apstākļi. Es būtu varējusi.» Par ticību laulības institūcijai Straujuma atbild: «Man ir prieks par dēlu ģimenēm, viņiem katram ir trīs bērni. Manuprāt, tas, kas satur ģimeni, ir cieņa un izpratne vienam pret otru. Tas ir pamatā ilgstošām attiecībām. Man ir ļoti labas vedeklas, un es domāju, ka esmu laba vīramāte. Mana bijusī vīramāte bija uz mani greizsirdīga, un tas bija viens no mūsu laulības šķiršanas iemesliem. Es ne reizi neesmu teikusi neko sliktu par savu dēlu sievām.» Straujuma priecājas, ka viņai ir seši mazbērni un ka vecākais, 14 gadus vecais mazdēls labprāt ar viņu kopā iet uz kafejnīcu. «Man ir ļoti laba ģimene,» viņa piebilst.

Ceļos kā tūrists

Pēc premjera amata Laimdota Straujuma gribot atpūsties. «Man ļoti patīk ceļot, es gribētu aizbraukt uz kādu valsti vienkārši tāpat kā tūrists,» viņa teic. Vēl viņa grib satikt sen neredzētus draugus un draudzenes. «Man ir divas draudzenes no seniem laikiem. Kamēr biju premjere, satikāmies reti, un arī tad miesassargs stāvēja blakus. Mēs gan neesam tādas čalotājas, kuras runā, kas ar ko, man tādas lietas nepatīk. Man vispār lielākā daļa draugu ir vīrieši – nezinu, bet ar viņiem saprotos labāk. Esmu jau saņēmusi vairākus uzaicinājumus no ārzemju draugiem, plānoju, ka vajadzētu aizbraukt. Tāpat. Parunāties,» viņa piebilst.

Latvijā

Teju katrā lielākajā Eiropas pilsētā svētku gaidīšanas laikā darbojas arī Ziemassvētku tirdziņi, kas ierasti piesaista lielu vietējo un arī tūristu uzmanību. Izņēmums nav arī Baltijas valstis, tādēļ TV3 "Ziņas" piedāvā ielūkoties, kāda atmosfēra un cenas pieejamas tirdziņos Rīgā, Viļņā un Tallinā, ziņo TV3.lv.

Svarīgākais