Valsts policijā (VP) arvien vairāk trūkst augsti kvalificētu speciālistu, un galvenais iemesls tam ir Policijas akadēmijas likvidēšana. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sagatavotie vecākie virsnieki – juriskonsulti diemžēl lielākoties pēc studijām izvēlas strādāt privātstruktūrās, atstājot VP bešā.
Lai situāciju labotu, nule pieņemti grozījumi profesijas standartos. Vienlaikus gan tie prasa izstrādāt jaunu studiju programmu, tāpēc Iekšlietu ministrijai (IeM) ir jāpieņem lēmums, kā to izdarīt.
Viens no IeM risinājumiem būtu jaunas augstskolas izveide, otrs – uzticēt vecāko virsnieku sagatavošanu Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai (LNAA), trešais – programmas īstenošanu varētu uzņemties kāda no valsts augstskolām. Daudzi nozarē strādājošie visvairāk atbalsta pirmo variantu, jo uzskata, ka tā vislabāk varētu sagatavot augstākā līmeņa iekšlietu struktūras speciālistus. Arī Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra ir par to, uzsverot, ka tā tomēr ir specifiska izglītība, ko citās augstskolās būs grūti nodrošināt. Turklāt LNAA nebūtu īstā vieta, kur mācīt civilās jomas drošības darbiniekus, jo tā tomēr saistīta ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. (Arī pati akadēmija iebilst pret šādu uzspiestu savienību.) Viņš iesaka saglabāt trīs esošās koledžas (Valsts robežsardzes, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības un Policijas koledžu) – tās varētu kopā ar jauno akadēmiju izmantot vienotu materiāli tehnisko bāzi. Tajā pašā laikā J. Vētra atzīst, ka šim risinājumam šķērslis ir augstās izmaksas, jo savulaik Policijas akadēmija tika likvidēta tieši finanšu problēmu dēļ.
Ja tomēr IeM jāizvēlas, kurai augstskolai uzticēt šo darbu, J. Vētra iesaka turpināt sadarbību ar RSU (IeM ar universitāti ir līgums līdz 2018. gadam), jo tai jau ir pieredze esošās programmas īstenošanā. Tādā gadījumā gan ministrijai vajadzētu piedalīties materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanā, jo jaunā programma prasīs lielāku akcentu uz praktisko zinību apguvi, ne tik daudz uz teoriju.
Pati IeM gan vairāk vērš skatus Latvijas Universitātes (LU) virzienā, un arī LU uzskata, ka varētu uzņemties šo darbu, apliecina Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, norādot, ka arī LU bijusi pieredze Policijas akadēmijas programmu pārņemšanā. Viņa domā, ka atsevišķu augstskolu noteikti nevajadzētu veidot pāris simtiem studējošo, jo vienā gadā uzņemto skaits varētu būt robežās tikai no 50 līdz 70. Arī konkursa kārtībā mācību iestādi nevajadzētu izvēlēties, kā tas tiek darīts šobrīd, jo izglītība nav tā joma, ko veidot uz iepirkuma pamata. Tas arī rada liekas konfliktsituācijas un tiesāšanās, kā šajā reizē, kad Turībai radās iebildumi pret to, ka RSU tika izraudzīta par uzvarētāju. A. Rodiņa uzsver, ka īpaši vilkt garumā šo jautājumu nevajadzētu, jo šogad RSU uzņem pēdējos studentus «vecajā» programmā. Ir nepieciešams laiks, lai izstrādātu jauno, licencētu un akreditētu to, kā arī piesaistītu mācībspēkus, akcentu liekot uz profesionāļiem – praktiķiem.