VAKARA ZIŅAS: Vai zināji? Par atrastu mantu var prasīt atradēja algu

Kādreiz Rīgā bija atrasto mantu biroji, bet tagad nozaudētās lietas jāmedī pa dažādām vietām un interneta vietnēm. Visbiežāk cilvēki izmanto sociālos tīklus, bet pastāv arī vairākas interneta vietnes, kas veidotas tieši šim mērķim – ja esat kaut ko pazaudējis vai atradis. Turklāt atradējam pienākas tā dēvētā atradēja alga, par kuru daudzi nemaz nezina. Ko lai saka – šoreiz likuma nezināšana var atstāt ar garu degunu to, kurš drīkst saņemt atlīdzību. Taču var gadīties, ka atradējam nāksies piemaksāt par to, ka bijis godīgs un savu atradumu aiznesis likumsargiem.

Kafejnīcā atrod maisiņu ar zeltlietām

«Jocīgs likums,» uzzinot par Civillikumā noteikto atradēja algu, neticīgi saka Līna, kura pirms pusotra gada kafejnīcā atradusi maisiņu ar rotaslietām. To ieraugot, sākumā nospriedusi, ka kāds pazaudējis pogas. Kolēģe ieteikusi atradumu nest uz lombardu. Līna jutusies vīlusies par tādu ierosinājumu – kā var svešu mantu pārdot, ja kāds pēc tās, iespējams, atgriezīsies?

Līna par atradumu informējusi ne tikai ar paziņojumiem kafejnīcā, bet arī radio. «Izsludināju visur, kur varēju. Redzēju, ka rotas ir vērtīgas, dārgas, jutos atbildīga par zeltlietām, centos iejusties tā cilvēka vietā, kurš tās aizmirsa,» viņa stāsta. Tāpēc ilgāku laiku meklējusi īpašnieku. Pēc rotu maisiņa neviens neatnāca. Līna to glabā un taupa joprojām. «Saglabāju tās rotaslietas, lai gan saprotu, ka neviens nekad neatnāks pakaļ. Laikam rotaslietām bija lemts pie manis nonākt,» sieviete prāto. Tomēr viņa vēl cer – ja nu īpašnieks uzrodas.

Iespējams, cilvēks bija gatavojies rotas pārdot, tāpēc Līna mierinājusi sevi, ka maisiņā iepakotās dārglietas diez vai varētu būt emocionāli dārgas tam, kurš tās nozaudēja.

Viņa pārliecinājusies, ka internetā var apjukt – kur meklēt informāciju, kur visērtāk un izdevīgāk ievietot paziņojumu par atrastu mantu, lai to pamanītu? Vietņu ir daudz. Turklāt, un par to pārliecinājās arī »Vakara Ziņas«, informācija ir novecojusi, bet mājaslapu administratori to neatjauno vai neizdzēš. Pārskatāmākā, pēc »Vakara Ziņu« vērtējuma, ir pazaudēto, nozagto un atrasto mantu datubāze «www.pazudis.lv». «Kad meklēju, kur internetā ievietot informāciju, konstatēju, ka meklēšanu traucē novecojušās lapas,» piebilst Līna.

Var saņemt trešo daļu no vērtības

Uzzinot, ka var pretendēt uz atradēja algu, sieviete nosaka: «Interesanti, ka var prasīt speciālu samaksu. Cilvēkam taču var izpalīdzēt arī bez tās. Mēs vienmēr varam palīdzēt citiem. Cilvēks, kas par daudz prasa, dzīvē tālu netiks.»

Civillikumā tiešām paredzēta iespēja prasīt atradēja algu. Likums gan paredz arī to, ja lietas atradējs nezina, kas to nozaudējis, tad viņam jāpaziņo par savu atradumu vietējai policijai nedēļas laikā kopš atrašanas dienas. Veiksmīgajam un godīgajam atradējam der iegaumēt, ka viņam var nākties atlīdzināt atrastās mantas glabāšanas un citus izdevumus. Citējot Civillikumu: «Ja sešu mēnešu laikā no policijas sludinājuma dienas īpašnieks neierodas, tad atrastā lieta vai, to pārdodot, ieņemtā nauda pāriet atradēja īpašumā, uzliekot viņam tomēr lietas uzglabāšanas un citus izdevumus.»

Ārzemēs aizmirst Stradivāri vijoli, Rīgā – flautu

Latvijā par tāda retuma kā Stradivāri vijole atrašanu sabiedriskajā transportā nav dzirdēts.

Vācijā kāda mūziķe aizmirsa 2,4 miljonus eiro vērto instrumentu vilciena bagāžas nodalījumā. Policija to nodeva aizmāršai, un viss beidzās laimīgi. Viņa nav vienīgā, kas Stradivāri dārgo rokudarbu neuzmana kā acuraugu. Pirms vairākiem gadiem kāds pasažieris atdeva Šveices dzelzceļa darbiniekiem vijolnieka aizmirstu Stradivāri vijoli. Toties amerikāņu vijolnieks četrus miljonus dolāru vērto instrumentu piemirsa taksometrā. Ņujorkas taksometra vadītājs vijoli viņam atdeva pats.

Arī Rīgas sabiedriskajā transportā ir atrasti mūzikas instrumenti, bet naudas izteiksmē tie nav salīdzināmi ar itāļu stīgu mūzikas instrumentu meistara darinātajiem miljonus vērtajiem instrumentiem. Tomēr klarnetes un flautas īpašniekiem droši vien tie šķita ne mazāk dārgi, kad konstatēja – mūzikas instrumenta vairs nav.

Pazaudē zābaku, zobu protēzi un maģistra darbu

Pasažieri kļuvuši vai nu akurātāki un mantas pieskata, vai arī tās līdz dispečerpunktam nemaz nenonāk. Teiksim, kā ir – atstāto paņem kāds cits pasažieris. «Sabiedriskajā transportā nav daudz atrastu mantu,» apliecina uzņēmuma «Rīgas satiksme» preses sekretārs Viktors Zaķis. Tomēr šo un to cilvēki aizmirst – zobu protēzes, nereti arī dokumentus, bet bērni visbiežāk atstāj somas un jakas.

Zaķis atceras, ka reiz kāda žurnāliste trolejbusā pazaudējusi bērna zābaciņu. Tikai izkāpjot no transportlīdzekļa, pamanījusi, ka mazais palicis ar vienu zābaku kājā. Viņai izdevies ātri sazināties ar vadītāju, un pēc mirkļa bērns tika apauts, kā nākas.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Zaķis aizmirsis 2. tramvajā savu maģistra darbu. Tieši dienu pirms darba aizstāvēšanas. Mājās attapies, ka iesieto mapīti aizspraudis aiz plāksnītes ar tramvaja numuru. Paķēris velosipēdu un nesies pakaļ tramvajam, kurš Zasulaukā galapunktā apmetis līkumu. Pamanījis – jā, logā saskatāms maģistra darbs – sveiks un vesels. Bet vadītāja aizvērusi durvis un aizbraukusi. Viņš tomēr paguvis apsteigt tramvaju, nometis riteni uz sliedēm, pārbiedējot tramvaja vadītāju, un atguvis savus papīrus. «Ja neatrastu, gan jau aizstāvētos vēlāk, bet tobrīd man bija tāda laimes izjūta, ka grūti aprakstīt,» viņš atceras.

Jo ātrāk aizmāršīgais pasažieris rīkojas, jo biežāk izdodas atgūt atstāto mantu. Zaķis iesaka zvanīt uz «Rīgas satiksmes» bezmaksas informatīvo tālruni 80001919 vai rakstīt uz epastu «info@rigassatiksme.lv». Atrastās mantas visbiežāk tiek uzglabātas apmēram sešus mēnešus, ja vien starp tām nav, piemēram, ātri bojājošies produkti. Tāpēc ir vērts meklēt.

Par starppilsētu autobusos atstātajām mantām jāinteresējas pie katra pārvadātāja.

«Oktoberfest» laikā atstāj suni un sienāzi

Ļoti daudz mantu atrod vai tiek meklētas pēc vērienīgiem pasākumiem – mūzikas festivāliem, sporta spēlēm, dziesmu un deju svētkiem, bet festivāla «Oktoberfest» (Vācijā) rīkotāji pirms dažiem gadiem pat bija uzskaitījušo neparastākos priekšmetus, ko uzgājuši festivāla vietā. Dārza rūķi, gigantisku zīmuli, tiesas pavēsti, makšķerkātu, 30 medību nažu komplektu, pašbalansa transportlīdzekli «Segway», 940 apģērba gabalus, 320 mobilos tālruņus un lērumu citu mantu. Esot gadījies atrast arī dzīvas būtnes – takšu šķirnes suni un sienāzi, kas turēts kā mājdzīvnieks. Savukārt festivāla apmeklētāji nevarēja sadzīt pēdas kopumā 50 000 eiro un pat bungām un ģitārai. Festivāla notikumu karstumā nauda un mūzikas instrumenti bija «pazaudējušies».

Starp citu, suni sabiedriskajā transportā pērn atrada arī Rīgā. Dzīvnieks bija pamests apzināti – piesiets trolejbusā.

Studenti pat «planšeti» nesteidz meklēt

Studenti laikam ir visaizmāršīgākā publikas daļa, kaut arī anekdotes mēdz stāstīt par aizmāršīgiem profesoriem. Latvijas Universitātes mājaslapā ir īpaša sadaļa, kurā ievieto informāciju par atrastajām un nozaudētajām lietām. Tās tiek uzglabātas augstskolas jaunajā centrā Torņakalnā.

Izrādās, ka studenti nemaz nav naski mantu atguvēji, pat dārgs planšetdators savu īpašnieku gaidījis vairākas dienas. Informācijas centrā atzīst, ka pēc aktīvas sludinājumu lipināšanas pie ziņojumu dēļa un publicēšanas mājaslapā studentu slinkums ir kaut mazliet uzvarēts. Nu viņi vismaz atnākot uzmest aci atrastajām mantām. Katru dienu kaut kas tiek atrasts – telefoni, maciņš ar naudu, etaloni, studentu apliecības, pat brilles, nemaz nerunājot par lietussargiem un šallēm. Viens telefons joprojām gaida īpašnieku, bet, šķiet, nav tik moderns, lai tā īpašnieks uztrauktos par zudībām.

Daži atnākot un prasot, vai drīkst šalli paņemt, jo pašiem šī aksesuāra neesot, bet laukā – auksts. Ar grāmatām ir vienkāršāk – tās var aizgādāt uz bibliotēku, bet citus atradumus nav kur glabāt, mantu ir ļoti daudz, tāpēc vai nu nāksies atdot labdarībai, vai ļaut, lai studējošie paņem to, kas nu kuram izrādīsies vajadzīgs.

KO SAKA CIVILLIKUMS

Kustamas lietas, kas vēl nav atradušās neviena īpašumā, kļūst par tā īpašumu, kas tās atradis un ņēmis savā varā.

Kustamas lietas, no kurām agrākais īpašnieks atteicies, izsakot to tieši vai ar lietas atmešanu, kļūst par atradēja īpašumu.

Lieta uzskatāma par nozaudētu, kad tās nozaudētājs nezina, kur to meklēt vai no kā pieprasīt, vai kādā kārtā dabūt atpakaļ savās rokās.

Nozaudētas lietas atradējam, ja viņam nozaudētājs zināms, jāizdod tā pēdējam, saņemot no viņa pienākošos atradēja algu.

Ja lietas atradējs nezina, kas to nozaudējis, tad viņam jāpaziņo par savu atradumu vietējai policijai nedēļas laikā kopš atrašanas dienas.

Ja atrastā lieta ir tāda, kas ilgāk glabājot var maitāties vai kļūt nevērtīgāka, policijai tā nekavējoties jāpārdod izsolē un ieņemtā nauda jāuzglabā, lai to atdotu nozaudētājam.

Ja pēc policijas sludinājuma ierodas atrastās lietas īpašnieks vai tās nozaudētājs un pierāda savas tiesības uz to, tad pati lieta vai par to ieņemtā nauda izdodama viņam, iepriekš saņemot no viņa vai atvelkot viņam izdevumus, kas taisīti lietas uzturēšanai un sludināšanai, kā arī atradējam pienākošos atradēja algu.

Ja atradējs, nododot lietu vai paziņojot par atradumu policijai, prasījis atradēja algu, tad tā noteicama pēc tiesas ieskata, bet ne augstāka par trešo daļu no atrastās lietas vērtības pēc izdevumu atvilkšanas, ja vien nozaudētājs nav atklāti izsolījis augstāku summu vai nav ar atradēju labprātīgi vienojies.

Ja sešu mēnešu laikā no policijas sludinājuma dienas īpašnieks neierodas, tad atrastā lieta vai, to pārdodot, ieņemtā nauda pāriet atradēja īpašumā, uzliekot viņam tomēr lietas uzglabāšanas un citus izdevumus.