LDDK domā par iedzīvotāju dienas režīma maiņu valsts līmenī

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem, lai Latvijai nevajadzētu atteikties no pārejas uz ziemas laiku, bet joprojām saglabātu vienotu sistēmu ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) redz cilvēku dienas režīma maiņu valsts līmenī.

Kā šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem sacīja LDDK eksperts Pēteris Leiškalns, konfederācijas ieskatā pārejai uz ziemas laiku un atkal atpakaļ nav nekādu priekšrocību. Tomēr aptuveni vienu līdz četras nedēļas tā rada "darbinieku aklimatizāciju". Tāpat atsevišķās nozarēs, kā piemēram, transporta un lopkopības, tiek radīti nelieli sarežģījumi.

Leiškalns uzskata, ka Latvijā pietiekami netiek izmantotas diennakts gaišās stundas. Pavasarī jau ap plkst.6 ārā kļūst gaišs, bet šo gaismu izmanto ļoti maz cilvēku. Savukārt vakaros, ap plkst.19, kad jau kļūst tumšs, daudz cilvēku atrodas ārpus telpām - pārvietojas ar transportlīdzekļiem vai kājām. Diennakts tumšajā laikā tas palielina drošības riskus, norāda konfederācijas vadītājs.

Pēc Leiškalna sacītā, kā viens no risinājumiem, lai nebūtu jāmaina Latvijā pieņemtā laika zona no UTC+2 uz UTC+3, kā arī lai nebūtu jāatsakās no ES pieņemtās sistēmas par vienotu pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ, ir cilvēku dienas režīma maiņa valsts līmenī. Eksperts sacīja, ka to, ko cilvēki darīja plkst.7, attiecīgā brīdī viņi darītu plkst.6, jo pēc gaismas un tumsas laika tas būtu viens un tas pats mirklis. Vai arī darba diena sāktos par stundu ātrāk un attiecīgi par stundu vēlāk arī beigtos.

Viņš norādīja, ka darba ritms Latvijā ir palicis vēl no Padomju Savienības laikiem, kad Latvijā bija pieņemta cita laika zona. Lai gan laika zona ir mainīta, cilvēku ieradumi nav mainījušies.

LDDK gan atzīst, ka šādas sistēmas ieviešana prasītu nopietnu saskaņošanu starp valsts, pašvaldību iestādēm, kā arī komersantiem.

Runājot par iniciatīvu mainīt Latvijas laika zonu vai atteikties no pārejas uz ziemas laiku, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji deputātiem norādīja, ka pāreju uz ziemas laiku paredz ES direktīva un tās neievērošana novestu pie nopietnām sankcijām. Šāds vienots regulējums, kad visas dalībvalstis vienlaikus pāriet uz ziemas un vasaras laiku, ļauj vairākās nozarēm izvairīties no papildu izdevumiem. Tāpat 20 gadu laikā dalībvalstis jau ir pieradušas pie šādas kārtības un neiebilst pret to. ES regulējums gan neparedz to, ka Latvija nevarētu noteikt sev citu laika zonu.

EM pārstāvji gan atzina, ka pāriešana uz ziemas laiku un atpakaļ uz vasaras laiku var radīt diskomfortu cilvēkiem, tomēr tas nerada apdraudējumu veselībai. To apstiprināja arī Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Dzintars Mozgis, kurš apgalvoja, ka viņam nav izdevies atrast pierādījumus tam, ka pāreja ietekmētu cilvēku veselību. Pierādīts esot vien tas, ka vīriešiem pavasarī pēc laika maiņas pirmajās trīs dienās ir minimāli palielinājies infarkta risks.

Arī Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji sacīja, ka atteikšanās no "pulksteņa grozīšanas" ietekmēs transporta nozari. Savukārt laika zonas maiņa uz UTC+3, radīs papildu izdevumus pārvadātājiem. Tāpat pāreja uz šādu laika joslu nozīmētu to, ka Latvija atrodas Maskavas laikā, un vienīgais ieguvums būtu, ka nevajadzētu mainīt vilciena sarakstus uz Maskavu.

SM pārstāvji arī norādīja, ka ģeogrāfiski Latvija atrodas UTC+2 laika joslā, kurā atrodas arī citas kaimiņvalstis - Lietuva, Igaunija un Somija. Tāpat Latvija kopumā atrodas tuvāk UTC+1 nekā UTC+3.

Savukārt iniciatīvas autori, kas uzskata, ka nepieciešams mainīt laika zonu vai atteikties no pārejas uz ziemas laiku, norādīja, ka šādi ziemas vakaros būtu gaišāks. Tāpat viņi aicināja deputātus nebaidīties būt "baltajiem zvirbuļiem", jo tic, ka, pārejot uz citu laika joslu, vēlāk tam sekotu arī kaimiņvalstis.

Autori uzsver, ka "pāris" dzelzceļa sarakstu nomainīšana neko daudz neietekmētu, kā arī biznesa kontakti starp dalībvalstīm notiek neatkarīgi no laika joslām.

Iniciatīvas autori arī ir pārliecināti, ka "pulksteņa grozīšana" ietekmē cilvēku labsajūtu un darba produktivitāti, un aicināja nedomāt tik ļoti par to, kā reaģēs ES, bet gan to, ko domās "latviešu tauta".

Deputāti gan vēlējās noskaidrot, vai ES direktīva uzliek obligātu pienākumu pāriet uz ziemas laiku un atpakaļ. EM pārstāvji norādīja, ka tā tas ir, bet gan Leiškalns, gan iniciatīvas autori uzskata, ka direktīva liek dalībvalstīm uz vasaras un ziemas laiku pāriet vienā laikā, bet tā obligāti neparedz pāriešanu kā tādu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija par šo jautājumu vēl turpinās diskutēt.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā - marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.

Savukārt ES pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.