Britu tiesa atprasa uz Latviju aizvestos bērnus
Lielbritānijas tiesa uzskata, ka kādas Latvijas iedzīvotāju ģimenes bērniem drošākā vieta ir valsts, proti, Apvienotās Karalistes, aprūpē. Vecāki, izvairoties no tiesas lēmuma, vispirms no Lielbritānijas aizmuka uz Ziemeļīriju, pēc tam uz Dublinu, bet no turienes atlidoja uz Latviju.
Par to tika informēta Latvijas vēstniecība, kas savukārt informēja Latvijas Tieslietu ministriju un bāriņtiesu. Tomēr Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments nesniedz konkrētu informāciju, kas notiks vai ir noticis ar četriem bērniem, kuriem saskaņā ar Lielbritānijas tiesas lēmumu jāatgriežas Apvienotajā Karalistē. «Ministrijas rīcībā ir daļēja informācija un dati, kas ir attiecināmi uz personu privāto dzīvi. Attiecībā par šīs informācijas komunikāciju uz ārpusi ministrija balstās uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu,» teikts atbildē Neatkarīgajai.
Lielbritānijas tiesa bija atļāvusi ģimenei ar četriem bērniem lidot, bet tikai tālab, lai viņi atgrieztos Lielbritānijā. Taču ģimene atlidoja uz Latviju. Tiesa uzskata – tā kā visi bērni Lielbritānijā bija dzīvojuši kopš 2011. gada, tā ir viņu pastāvīgā dzīvesvieta. Līdz tiesai šīs ģimenes lieta nonāca pēc tam, kad viens no bērniem atnāca uz skolu ar vardarbības pazīmēm uz kakla un augšstilba. Bērns sacījis, ka to viņam nodarījuši tēvs un māte. Saskaņā ar Lielbritānijas tiesu portālā pieejamo informāciju tēvs noliedzis vardarbību pret bērnu un sacījis, ka tas noticis neskaidros apstākļos, bet māte teikusi, ka bērns savainojies skolā, nevis mājās. Vietējā pašvaldība tomēr uzskatīja, ka visiem bērniem nepieciešams ārkārtas aizsardzības rīkojums un bērni uz laiku no ģimenes jāizņem, jo divi no četriem bērniem guvuši ievainojumus, atrodoties savu vecāku aprūpē. Tāpēc pastāv bažas par viņu drošību turpmāk.
No Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas var secināt, ka gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgo ģimene ārvalstī ir bijusi sociālo dienestu redzeslokā, bet izceļo no valsts, lai atgrieztos Latvijā, bez uzraudzības tā nepaliek. Informācija par šādā veidā no justīcijas aizbēgušajiem nonāk Tieslietu ministrijā un, kā šajā gadījumā, bāriņtiesā (saskaņā ar ģimenes pēdējo deklarēto dzīvesvietu Latvijā). Oficiālā un sausā atbilde ir: «Iestādes izvērtē ziņas un veic nepieciešamās pārbaudes un darbības, lai nodrošinātu nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību un interešu aizsardzību.» Tas esot izdarīts, bet ne vārda vairāk Ārlietu ministrija nekomentē.