Iecērtas pret e-veselību

Spraigā diskusijā par e-veselības nākotni pagāja valdības sēdes daļa, kurā ministri mēģināja vienoties ar ģimenes ārstu cunfti par laiku, kurā jāsāk strādāt e-veselībai. Veselības ministrs Guntis Belēvičs lūdza valdību par pusgadu atlikt laiku, kurā ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības lietošanu un jāsāk lietot e-darbnespējas lapas un e-receptes.

Savukārt ģimenes ārsti strikti uzskata, ka vispār jāpārstrādā visi sagatavotie valdības noteikumi un tikai tad var noteikt kādu konkrētu datumu tik nozīmīgām pārmaiņām.

Visagrākais, kad varēja sākt darboties e-veselība tādā apmērā, ka to kaut daļēji sajustu Latvijas iedzīvotāji, bija nākamā gada 1. janvāris – tas bija noteiktais datums elektroniskās darba nespējas lapas ieviešanai. Veselības ministrija jau pirms vairākiem mēnešiem informēja Labklājības ministriju par to, ka lūgs atlikt elektroniskās darba nespējas lapas ieviešanu uz pusgadu – abas ministrijas šajā ziņā ir ļoti saistītas, jo darba nespējas lapas nepieciešamas slimības pabalstu izmaksai, ko administrē Labklājības ministrijas iestāde Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas ļoti gaida e-darbnespējas lapu. E-receptei savukārt gatavojas aptiekas, kas veic sagatavošanās tehnoloģiskos darbus, lai apstrādātu e-receptes. Arī to ieviešanas datums līdz ar valdības lēmumu pārcelts, taču ne tā, kā to lūdz pati Veselības ministrija. Pēc skaļām diskusijām pieņemta vienošanās, nosacīti var teikt, ģimenes ārstu labā – e-veselības ieviešanu atlikt uz gadu.

Kādi argumenti abām pusēm par šo sistēmu, kuras reāla ieviešana Latvijai tiešām būtu kā Ziemassvētku brīnuma atnākšana? Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis minēja divus argumentus – pacientu drošība, kas ir e-veselības lielākais risks, jo «neviens nevarēs garantēt, ka pacientu dati nenoplūdīs citu personu rokās», un «darba devējs redzēs pilnīgi visu, ar ko pacients slimo, vai gaida bērnu», kas būs pamats represijām pret darbiniekiem. Juriste Solvita Olsena, kas analizējusi e-veselību ģimenes ārstu asociācijas uzdevumā, atzina: «Ticu e-veselības risinājumu nepieciešamībai, bet Latvijā diemžēl situācija izvērsusies negatīva. Izpētot valdības noteikumu grozījumus un citus dokumentus, secinu, ka piedāvājums neatbilst ne Satversmei, ne Pacientu tiesību likumam, un pastāv drauds cilvēku privātās dzīves aizskārumam.»

«Ja visiem ģimenes ārstiem darba nespējas lapas būs jāraksta tikai elektroniski un jau no 1. janvāra vai no 1. jūlija... Tās ir lielas bažas. Un kāpēc? Esam lūguši testēt šo elektronisko vidi, pēdējā bija jūlijā, e-receptes izrakstīšanu kolēģi nevarēja veikt divās stundās, ko ģimenes ārstam vajag izdarīt piecās minūtēs,» atzīst Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. «Mēs lūdzam video rullīšus, testēšanas paraugu... nav, vienkārši nav. Nedrīkst mums no 1. jūlija uzspiest. Mēs visi sapulcē nobalsojām, ka neslēgsim līgumus ar valsti, ja nebūs droša un saprotama sistēma.»

Neizpratnē, kāpēc ģimenes ārsti necēla traci par darba nespējas lapām un tur minētajām diagnozēm, kuras pārkāpj pacientu drošību, pirms desmit gadiem, bet tagad, kad tikai plānots pārlikt dokumentu e-vidē, bija finanšu ministrs Jānis Reirs. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs aicināja saprast lauku ārstus, kuriem interneta pieslēgums joprojām ir problēma. Nacionālā veselības dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško atzina, ka no 2007. gada ģimenes ārstu praksēm tiek novirzīti līdzekļi datoru iegādei un apmācībām: «Lūdzu, mīļie cilvēki, ir pagājuši deviņi gadi, par ko mēs tagad runājam?»

Viedoklis

Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis:

– Pret pašreizējo e-veselības projekta virzību iebilstam principā, jo esam to izvērtējuši to juridiskā viedokļa un secinām, ka tas satur lielus draudus pacientu datu drošībai. Piemēram, darba nespējas lapas – tajās joprojām būs darba devējam redzama informācija par pacientu diagnozi – vai tuberkulozi, vai grūtniecību. Mēs cerējām, ka šo pārkāpumu e-veselība novērsīs. Valsts kontrole arī atzinusi, ka drošība šim projektam ir kritiska. Reāli no 31 pakalpojuma neviens nav gatavs. Par kādu ieviešanu mēs vispār varam runāt? Vai ir cerība, neredzot pat testa režīmā, ka pēc pusgada būs sistēma, ko deviņus gadus nevarēja izstrādāt? Apmēram 17% ārstniecības iestāžu nav interneta pieslēguma. 46% to nelieto, bet 10% ģimenes ārstu ir vecāki par 70 gadiem.

E-veselība

ATLIKTS

E-veselība ir elektroniska informācijas sistēma, kurā no 2016. gada strādās visas ārstniecības iestādes un aptiekas

(varbūt sāks darboties 2017. gadā)

ATLIKTS

Elektroniskā darbnespējas lapa no 2016. gada 1. janvāra 

(atlikts līdz 2016. gada 1. decembrim)

ATLIKTS

E-receptes modulis – obligāta lietošana no 2016. gada 1. jūlija (iespējams,

sāks darboties 2017. gadā)

AR JAUTĀJUMA ZĪMI

Medicīniskie dokumenti (pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu, ārstēšanu; nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojumu saņemšanai; izraksts–epikrīze) – obligāta lietošana no 2017. gada 1. jūlija

Avots: Nacionālais veselības dienests