Gāzes glabātavu Inčukalnā vēlas valstij
Gāzes tirgus liberalizācijas procesā sadalot Latvijas gāzes īpašumus, Latvijas valstij vajadzētu kļūt par Inčukalna gāzes pazemes glabātavas stratēģisko investoru. Šādu viedokli Saeimā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
«Ja tā ir fileja [labākais no Latvijas gāzes īpašumiem], tad tai jāpaliek valsts īpašumā,» norādot, ka tas ir viņas personīgais viedoklis, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē teica ministre.
To, ka valstij no Inčukalna glabātavas nebūs nekāda labuma, komisijas sēdē centās pierādīt Latvijas gāzes (LG) vadītājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka brīvajā tirgū nevienam gāzes pārdevējam nebūs izdevīgi iesaldēt savus līdzekļus, uzglabājot gāzi Inčukalnā, jo arī gāzes uzglabāšana prasot naudu. Tāpēc gāze tikšot tirgota ar priekšapmaksu, apmaksājot vēl nepatērēto tās daudzumu, nevis kā tas notiek tagad – ar pēcapmaksu saskaņā ar patērēto kubatūru. Saskaņā ar A. Kalvīša prognozi rezultātā Inčukalna glabātavas infrastruktūra tikšot nolaista un aiziešot postā, līdzīgi kā tas noticis ar naftas vadu.
Turpinot ieskicēt potenciālos draudus, ar kuriem valstij un patērētājiem būs jārēķinās liberalizējot gāzes tirgu un sadalot LG, bijušais premjers par meliem nodēvēja plaši izmantoto Lietuvas piemēru, kurā gāzes cena patērētājiem it kā esot strauji samazinājusies uzreiz pēc tam, kad kaimiņvalstī tika izveidots sašķidrinātās gāzes terminālis Klaipēdā.
Pretēji ministrei, kura, aizstāvot vispārpieņemto patiesību, nespēja nosaukt konkrētas cenas, bijušais premjers zināja stāstīt, ka par tūkstoš gāzes kubikmetriem Lietuva vidēji maksā par 50 eiro vairāk nekā Latvija. Tiesa, no Krievijas iepirktās gāzes cena gan esot samazinājusies par pieciem procentiem, bet ar šīm piegādēm Lietuvai nepietiekot, tāpēc esot nopirkta krietni dārgākā Norvēģijas gāze, kas vidējās izmaksas paaugstinājusi.
Kritiski vērtēt A. Kalvīša teikto aicināja apmēram 40% no Latvijā patērētās gāzes izmantojošā Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis. Latvenergo no lietuviešiem esot saņēmis piedāvājumu iegādāties gāzi par desmit eiro zemāku cenu, nekā to piedāvā LG, taču no šī piedāvājuma nācies atteikties, jo LG nav ļāvusi izmantot tā infrastruktūru Lietuvas komersantam.
Turklāt, atverot gāzes tirgu un gūstot iespēju iegādāties to saskaņā ar tirgus likumu diktētajām cenām, varēšot piekļūt lētākam energoresursam un līdz ar to elektrības patērētājiem piedāvāt lētāku enerģiju.
Arī ekonomikas ministre nevēlējās pakļauties A. Kalvīša drūmi mālēto nākotnes prognožu pesimismam un informēja LG pārstāvjus, ka ministrija ir vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kā arī Konkurences padomē, lai šīs iestādes izvērtētu LG paziņojumus par iespējamu gāzes trūkumu Latvijā pēc tirgus atvēršanas.
Neraugoties uz skepsi par Ekonomikas ministrijas izraudzīto LG sadalīšanas modeli, A. Kalvītis tomēr atzīst, ka uzņēmums ir gatavs gāzes tirgus liberalizācijai, taču iebilst šā procesa sasteigšanai un vēlas, lai tā struktūra un pašreizējās tiesības netiktu mainītas līdz 2017. gada 3. aprīlim.
Šāda vēlme nozīmē, ka tikai pēc šā datuma uzņēmums ir gatavs uzsākt tā sadalīšanu, bet, saskaņā ar ministres atklāto informāciju, tas būtu pretrunā ar Eiropas Komisijas (EK) nostādnēm.