"Latvijas dzelzceļa" vadītāja amatam atlasīti 17 pretendenti

© F64

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadītāja amatam personāla atlases firma ir atlasījusi 17 kandidātus, no kuriem jau nākamnedēļ tālāk tikšot virzīti trīs, vēsta LTV.

LDz vadītāja amats kļuva vakants, kad pēc apsūdzībām korupcijā to nācās pamest līdzšinējam vadītājam Uģim Magonim.

LTV ziņo, ka starp uzņēmuma vadītāja amatam noskatītajiem kandidātiem ir gan lielāko Latvijas veikalu ķēžu vadītāji, gan pašreizējie un bijušie politiķi. Daudzi no viņiem gan noliedz, ka būtu uzrunāti šim amatam, vai arī jau ir atteikušies no piedāvājuma. 19 kandidāti esot pieteikušies paši.

Pretendēt uz LDz vadītāja amatu esot uzrunāti visi LDz valdes locekļi un meitas uzņēmumu vadītāji, esošais un bijušais lidostas "Rīga" vadītājs Andris Liepiņš un Aldis Mūrnieks, "Latvenergo" vadītāji Āris Žīgurs un Uldis Bariss, "Lattelecom" vadītājs Juris Gulbis, LMT vadītājs Juris Binde, "Latvijas valsts mežu" vadītājs Roberts Stīpnieks, "Rīgas piena kombināta" vadītājs Normunds Staņēvičs, "Rimi" vadītājs Valdis Turlais, "Maxima" vadītājs Andris Vilcmeiers, Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce un bijušais satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš no piedāvājuma jau atteicies.

Paši LDz vadītāja amatam pieteikušies SM valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs, pret sevi krimināllietu nopelnījušais bijušais "Pasažieru vilciena" vadītājs Nils Freivalds, uzņēmējs Henrijs Buks-Vaivads, SPRK izpilddirektors Aivars Veiss, bijušais "DNB bankas" vadītājs Andris Ozoliņš, RTU darbinieks Māris Purviņš un citi.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais