Kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas cīņām nav bijusi tik skaudra nepieciešamība pēc kopīgas sadarbības, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
"Sadarbība un vienotība - par to daudz runājam Baltijas valstu kopīgajās svinību reizēs. Taču nekad kopš mūsu Baltijas neatkarības atjaunošanas cīņām tā nav bijusi tik skaudra nepieciešamība. Baltijas reģiona drošība ir mūsu sadarbības centrā," par Mūrnieces uzsvērto šodien Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, atklājot Baltijas Asamblejas (BA) 34.sesiju, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Uzrunājot klātesošos, Mūrniece atgādināja, ka nākamgad tiks svinēti 25 gadi kopš Baltijas Asamblejas izveidošanas. Viņa uzsvēra, ka varam lepoties ar šajā laika posmā paveikto. "Apņēmība un mērķtiecīga rīcība palīdzējusi mums nostiprināties Eiropas un Transatlantisko valstu saimē. Mēs baudām brīvību, mieru un drošību. Baltijas valstīm ir daudz kopīgu veiksmes stāstu - vienota gaisa telpas aizsardzība, kopīgas militārās mācības, Baltijas bataljons, kurš piedalās NATO sabiedroto mācībās. Mēs esam gandrīz pabeiguši Baltijas iekšējā enerģētikas tirgus izveidi. Kopīgi virzām stratēģiski svarīgo "Rail Baltica" projektu, kas integrēs mūsu valstis Eiropas kopējā transporta tīklā," norādīja politiķe.
Vienlaikus šis ir lielu pārbaudījumu laiks, atzina Saeimas priekšsēdētāja. "Nežēlīgie terorakti melnajā piektdienā Parīzē satricināja mūs visus," pauda Mūrniece. Bet vienlaikus šodienas terorisma draudu ēnā nedrīkst aizmirst pārmaiņas drošības vidē, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, tās militārās darbības un kaimiņvalstu iebiedēšana. Mēs nelolojam ilūzijas, ka mūsu austrumu kaimiņš drīz mainīsies, mūs gaida sarežģīts laiks, un tam pāri varam tikt tikai sadarbojoties, strādājot cieši kopā ar saviem sabiedrotajiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Kā būtiskus uzdevumus Baltijas valstu sadarbībai drošības jomā Saeimas priekšsēdētaja minēja nepieciešamību nodrošināt nacionālo aizsardzības izdevumu pieaugumu, kā arī panākt valstu bruņoto spēku lielāku saliedētību. "Tas ietver kopīgu aizsardzības plānošanu, kopīgas infrastruktūras attīstību, kopīgu militāro mācību organizēšanu, militāro iepirkumu veikšanu. Jāpasteidzina Baltijas valstu ārējo robežu aprīkošana. Uzskatām, ka sadarbība jāstiprina arī starp mūsu valstu iekšējās drošības struktūrām, kurām krīzes situācijās būtu jāspēj darboties kā saliedētam mehānismam," uzrunājot Baltijas valstu deputātus, sacīja Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka Baltijas valstu vienotā un stingrā nostāja, iestājoties pret Krievijas karadarbību Ukrainā, ir starptautiski pamanīta. "Mums jāturpina prasīt, lai starptautiskais spiediens uz Krieviju neatslābst, līdz tā būs pilnībā izpildījusi noslēgtās vienošanās attiecībā uz Ukrainu," uzsvēra Mūrniece.
Laikā, kad mūsu cilvēku prātus cenšas aizmiglot propaganda un greiza faktu interpretācija, mums kopīgi jāstrādā stratēģiskās komunikācijas jomā. Stratēģiskajai komunikācijai jākļūst par Baltijas valstu sadarbības, Eiropas Savienības un NATO politiku būtisku daļu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Šajā kontekstā viņa pauda gandarījumu, ka Latvijā aktīvi darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs un nupat Tallinā atklāts Baltijas Mediju izcilības centrs.
Uzrunājot kolēģus, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī kopīgi veicamos darbus, veidojot kopīgu transporta un enerģētikas infrastruktūru, kā arī strādājot pie kopējas ārējās ekonomiskās politikas.