Pēc apmēram pusotras nedēļas – 16. novembrī – vajadzētu stāties spēkā grozījumiem, kas nosaka, ka cietusī persona ir jābrīdina par notiesātā pāridarītāja atbrīvošanu, nāvi vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas. Pagaidām grozījumi vēl nav pieņemti Saeimā trešajā lasījumā.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis saka: «Mēs esam iekļāvušies grafikā, bet jumta likums ir Kriminālprocesa likums, kurā arī tiek veikti grozījumi. Noteicām termiņu, ka līdz oktobra vidum var iesniegt priekšlikumus, bet Juridiskā komisija kavējas ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Tāpēc pašlaik neko nevaram lemt, tas nebūtu lietderīgi.» Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš vakar vēl nevarēja pateikt, vai grozījumus izdosies apstiprināt līdz 16. novembrim (tik konkrēts datums saistīts ar Eiropas direktīvu), tomēr kavējums, ja tāds būs, būtisku kaitējumu neradīs.
Jaunais regulējums paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta cietušajam informāciju par notiesāto, kurš ir vai tiks atbrīvots no cietuma vai kurš ir izbēdzis, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību. Informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms paredzamās notiesātā atbrīvošanas no cietuma. Ja ieslodzītais ir miris vai aizbēdzis, atbrīvots pirms termiņa vai pārcelts izciest sodu ārvalstīs, cietums informāciju cietušajam nosūta nekavējoties pēc šāda lēmuma saņemšanas. Tiesības lūgt šādu informāciju būs īpaši aizsargājamiem cietušajiem, nevis visiem, kas cietuši kādā noziedzīgā nodarījumā. Par zagļa recidīvista brīvlaišanu cietušie diezin vai varēs saņemt informāciju. Turklāt būtiska ir notiesāto iekļaušanās sabiedrībā, arī tāpēc informācijai par viņiem nevajadzētu būt plaši pieejamai. Grozījumu anotācijā norādīts, ka cietušajiem būs tiesības prasīt un saņemt konkrētu informāciju par likumpārkāpēja bēgšanu vai atbrīvošanu gadījumos, kad reāli varētu pastāvēt atkārtota apdraudējuma risks. Tie ir gadījumi, kad noticis ļoti personīgs aizskārums vai arī vainīgais un cietušais ir pazīstami: persona cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības; persona cietusi no noziedzīga nodarījuma, kuru izdarījusi persona, kas ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, laulātais vai bijušais laulātais, persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai persona, ar kuru cietušajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova pašlaik plaši nekomentē grozījumus, vien piebilst, ka vēl ir daudz jautājumu par to, kā notiks cietušo informēšana. Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai cietušo brīdinātu par ieslodzītā neatrašanos cietumā un novērstu atkārtota apdraudējuma iespējamību. Pagaidām tikai teorētiski var spriest arī par to, cik droši varēs justies cietušie, uzzinot informāciju par vardarbja atgriešanos normālā dzīvē, ja viņš turpinās dzīvot tuvumā. Tomēr A. Latkovskis uzskata, ka šī kārtībā ir pārbaudīta un atzīta par labu esam vecajās demokrātijās. Tā ļaus cietušajam pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus, jo, nezinot, vai likumpārkāpējs jau ir uz brīvām kājām, cilvēks ir nesagatavots ar viņu tikties aci pret aci. Turklāt gadījumos, kad iespējama arī policijas aizsardzība, cietušais daudz labprātāk varētu pieņemt lēmumu sadarboties, nebaidoties no likumpārkāpēja atriebības.