Kvotas negrib neviens, arī ne ģimenes ārsti

Ja ģimenes ārstu draudi neslēgt līgumus ar valsti īstenotos, pacientu neapmierinātības vilni veselības ministrs Guntis Belēvičs, visticamāk, ministra amatā nepārdzīvotu. Ģimenes ārsti pārsniedz kvotas gan laboratorijas izmeklējumiem, gan kompensējamiem medikamentiem, jo kvotu apmērs neatbilst reālajai situācijai, proti, pacientu vajadzībām.

Taču taisnība veselības ministram ir par to, ka veselības nozare visus pēdējos gadus turēta badā un ja ar valdības ziņu tiek piešķirts tik mazs finansējums, ar kuru pacienta tiesības nav iespējams ievērot, kā rīkoties Veselības ministrijai – ļaut, lai visus līdzekļus pārtērē, vai stingrāk skatīties, kam tērē naudu un vai vienmēr lietderīgi?

Līdz šim gan par iespējamiem nelietderīgiem tēriņiem izmeklējumiem, analīzēm, konsultācijām un kompensējamām zālēm pausti vien atsevišķi fragmentāri izteicieni, piemēram, kāda ģimenes ārsta nosūtījumu un kompensējamo medikamentu apmērs pacientiem pārsniedzis 200 000 eiro un tamlīdzīgi. Lai sabiedrībai paskaidrotu, kas, kā un cik nelietderīgi pārtērē kvotas, būtu nepieciešama sīkāka datu analīze, pašlaik tādas – sabiedrībai pieejamas – nav. Svarīgi būtu zināt, cik patiešām ir gadījumu, kad ģimenes ārsts pilnīgi nelietderīgi kādu pacientu nosūta uz izmeklējumiem vai, iespējams, ir gluži otrādi – pacienti daudzos gadījumos nav apmierināti, ka ģimenes ārsts nedod nosūtījumus. Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) kā argumentus min strauji augošās izmaksas laboratoriskajiem izmeklējumiem (pēdējos gados tās palielinājušās par desmit miljoniem eiro). Tātad abu iestāžu un ministra ideja ir – aicināt ģimenes ārstus rūpīgi izvērtēt katra pacienta situāciju ar lielāku atbildību, uz kādiem izmeklējumiem un cik bieži pacientu nosūtīt, ņemot vērā, ka veselības budžets ir ierobežots un arī ģimenes ārstiem jābūt atbildīgiem, kā tas tiek izlietots.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis savukārt uzsver: ģimenes ārstiem ir jāārstē pacienti, nevis jānodarbojas ar valsts naudas rēķināšanu un katru dienu pēc darba jāskaita, cik naudas iztērēts un vai rītdienas pacientiem pietiks. Ja VM neatteiksies no ieceres uzlikt par pienākumu ģimenes ārstiem kontrolēt piešķirto kvotu izlietojumu, ārsti varētu neslēgt līgumus ar valsti. Šim viedoklim piekrita vairākums asociācijas biedru, kuri piektdien bija pulcējušies uz ģimenes ārstu sanāksmi. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Veide stingri norāda, ka valde vienbalsīgi nepiekrīt ne laboratorisko kvotu samazināšanai 2013. gada līmenī (tas būtu par ceturto daļu mazāk), ne arī tam, ka kvotas pārsniegšanas gadījumā ar ģimenes ārstu tiktu pārtraukts līgums. Ģimenes ārstu sanāksmē NVD direktora vietnieks Andrejs Doveiks gan neuzsvēra, ka ar ģimenes ārstu tiks pārtraukts līgums. Viņš teica: «Mēs nonāksim pie tā, ko sauc par izvērtējumu, – jautāsim, kāpēc tā noticis. [..] Skatīsimies dokumentāciju. Bez dialoga nekas nevar notikt.» Mērķis neesot ģimenes ārstus sodīt vai neslēgt līgumus, iemācīties strādāt, lietojot to naudu, ko valsts var nodrošināt.

Ja tiešām pāris simti ģimenes ārstu līgumus ar valsti nenoslēgtu, pacientiem tas radītu būtisku kaitējumu un reālu maksas medicīnas ieviešanu, īpaši reģionos, kur trūkst ģimenes ārstu, – NVD nemaz nebūs iespējams pārvirzīt pacientus pie citiem ārstiem. Veselības ministrs gan saka: ja ģimenes ārstus izdosies pārliecināt, ka pacienti necietīs no šīm iecerēm, tad mēs jaunās pārmaiņas ieviesīsim. Ja ne, tad atliks pateikt, tostarp arī valdībai – gāzi grīdā, neievērojam likumus, un tad nauda izbeigsies jau gada vidū...