Sociālajā tīklā facebook simtiem cilvēku aizkustinājis kādas meitenes sirdi plosošais stāsts par mammas zaudēšanu, aicinot novērtēt sev mīļos, kamēr tas ir iespējams.
"Ja kāds reiz man būtu teicis,ka pasaule var sabrukt vienā mirklī es atbildētu, ka tas nav iespējams, bet šī gada visīsākā nakts manas domas mainīja. Nakts,kuras laikā būtu jāpriecājas un jāaizmirst par ikdienas rūpēm man vienā mirklī un pēkšņi atņēma dārgāko, kas man ir - manu māmiņu. Zvans, kura laikā es dzirdēju tikai vārdus - tev vairs nav mammītes. Mana pasaule sabruka, es nezināju ko tagad darīt. Es kliedzu, raudāju un centos pamosties no šī ļaunā murga.... Es nevarēju pamosties, tas nebija murgs, tā bija realitāte. Aizejot viņai tika izrauta daļa no manis, burtiski daļa no manas sirsniņas vairs nebija.
Ir pagājuši gandrīz trīs mēneši un par pasaulē ienīstāko jautājumu es uzskatu jautājumu - ''kā tev iet''. Tik grūti bija reiz iedomāties, ka tik sāpīgi uztveršu vienu vienkāršu un parastu jautājumu.
Kādēļ es tieši rakstu šodien? Jo šodien ir pirmā reize, kad es nevaru pateikt - Daudz laimes dzimšanas dienā māmiņ, samīļot viņu un nopirkt viņai visjaukāko dāvanu pasaulē! Man tik ļoti pietrūkst mani ikdienas zvani ar viņu,kad nācu mājup no darba un pārrunājam kā mums pa dienu gājis, man pietrūkst mūsu ģimenes sestdienas rītu, kad ar māsu joprojām vecākiem jautājām ko garšīgu viņi mums ir atveduši. Man pietrūkst manas mammas balss, kura ir visbrīnumainākā balss pasaulē! Man pietrūkst viņas smieklu un viņas gatavotās gardās vakariņas, viņa man tik daudz ko nepaspēja iemācīt!
Kādēļ es to visu tagad tā publiski rakstu? Tādēļ, ka mēs par maz patiesi sakām, ka kādu mīlam, par maz esam kopā, jo esam ieurbušies darbos, par maz novērtējam mīļos, kas mums ir blakus. Kad Tu pēdējo reizi pateici saviem ģimenes locekļiem cik ļoti viņi mīļi ir tev? Kad Tu pēdējoreiz samīļoji savu mammu? Kad Tu pēdējoreiz pajautāji, lai patiesi otrs atbild kā viņam iet, nevis apstājies pie saņemtās standartfrāzes ''normāli''. Varbūt kāds Tev sniedzot šo patieso atbildi nevarēs atbildēt tāpat kā es, jo asaras atbildi sniegs bez vārdiem.
Saproti un novērtē to, kas Tev ir dots, jo Tu nekad nezini kad Tev tas tiks atņemts. Lai nav tā kā tagad ir man, ka es joprojām naivi gaidu, kad mājup pārnāks kāds, kuru netaisni man ir dzīve atņēmusi, jo pasaulē nav nekā svarīgāka par cilvēku kuru Tu mīli."