Pagājušas divreiz divas nedēļas kopš valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andra Lubāna solījuma izsludināt jauno vilcienu iepirkumu tuvāko divu nedēļu laikā.
PV vadītāju publiski izteikto solījumu Neatkarīgā publicēja 23. jūlijā. Šobrīd solījums nav ne izpildīts, ne atsaukts. Nav arī nekādu jaunu solījumu par tā izpildes termiņu.
Solītā termiņa neievērošana par divām nedēļām vai pat par diviem mēnešiem nebūtu nekas ievērības cienīgs, ja šā gada jūlijā nebūtu skaitāma jau vismaz ceturtā reize kopš 2008. gada, kad Latvijas valsts iestādes sola nomainīt visās nozīmēs cienījamos Rīgas vagonu rūpnīcas (RVR) ražojuma vilcienus ar ne tikai pilnīgi jauniem, bet arī ar pilnīgi citādiem vilcieniem. Tiem būtu jākļūst par uzskatāmu liecību, ka Latvijā patiešām iestājies 21. gadsimts un ka Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā. Pašlaik mūsu pasažieru vilcieni signalizē par pretējo. Tiem uzgūlusies papildu negatīvā informatīvā slodze. Tik tiešām RVR vilcieni šobrīd redzami ārzemju ziņu raidījumos kā tie transporta līdzekļi, ar kuriem bēgļi no Balkāniem vai cauri Balkāniem cenšas sasniegt ES. Paviršāks ziņu raidījumu vērotājs varētu izdarīt secinājumu, ka Latvija ir nevis Baltijas, bet Balkānu valsts. Baltijas un Balkānu vienotību uztur arī Lietuva, bet Igaunijas pasažieru vilcieni iemieso apgalvojumus, ka Igaunija ietilpst nevis Baltijā, bet Skandināvijā.
Atbilstoši PV skaidrojumam, konkursa izsludināšanu aizkavē konkursa tehnisko noteikumu rakstīšana. To savukārt daļēji kavē neziņa par pasažieru staciju iekārtošanu, ar ko nodarbojas nevis PV, bet cits valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz). Vairākos desmitos Rīgai tuvāko staciju LDz pašlaik paaugstina peronus ar tādu aprēķinu, lai to augstums precīzi saskanētu ar tikai solījumos esošo vilcienu grīdu. Vai nu jaunos vilcienus nāktos aprīkot ar tādu durvju un kāpšļu konstrukciju, no kuras dažādas sastāvdaļas būtu atbilstošas atšķirīgiem Latvijā sastopamo peronu augstumiem, vai arī Latvija pirks sākotnēji nedaudzus vilcienus, kas kursētu tikai gar jau pārbūvētajām pasažieru stacijām. Vairāk par tehniskām neskaidrībām vilcienu piegādes konkursa izsludināšanu kavē neziņa, cik jaunus vilcienus Latvija var atļauties, ja var atļauties.
Izklausās labi, ka PV šā gada pirmo pusi varēja noslēgt ar 717,7 tūkstošu eiro peļņu, taču noteicošo daļu PV ieņēmumos neveido nevis biļešu pārdošana. Lielāks un – galvenais – stabilāks naudas avots ir valsts dotācijas. PV ir apgādājusies ar valsts saistībām nesamazināt šīs dotācijas, t.i., nesamazināt valsts pasūtīto pasažieru vilcienu reisu skaitu, taču šim solījumam vēl jāiztur valsts 2016. gada budžeta likuma pieņemšanas eksāmens.