Vālodze: Krievijas – Ukrainas krīze sit pa tūrismu

Krievijas – Ukrainas konflikta ietekmi, Krievijas ekonomikas problēmas un valūtas vērtības kritumu izjūt arī Latvijā krietni sarukušajā tūristu skaitā no Krievijas, turklāt arī virkne rietumvalstu tūristu grupu Latvijai met līkumu. Citiem ceļojumi bija plānoti kopā ar pilsētām Krievijā, citiem šķiet, ka atrodamies pārāk tuvu karadarbības zonai.

Arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) viesnīcas nav pārpludinājusi. Kā ģeopolitiskā situācija ietekmē tūrisma nozari, kādas ir tās pārorientēšanās iespējas uz citiem tirgiem, izaicinājumi un perspektīvas, Neatkarīgās intervija ar jaunievēlēto Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidentu Jāni Vālodzi.

– Kāda ir šī sezona ienākošajā tūrismā? Kā izjūtama Krievijas krīzes ietekme?

Jānis Vālodze: – Pirmais gada kvartāls rezultātu ziņā bija vājš. Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pirmo kvartālu izskatās tīri labi un, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pat neliels pieaugums, mūsu un citas viesnīcas, ar kuru pārstāvjiem esmu runājis, īsti nesaprot, no kurienes tas veidojies. Viesu skaita pieaugums nebija jūtams, lai arī tas bija gaidīts, ņemot vērā Latvijas prezidentūru ES. To juta varbūt vienīgi viesnīcas, kas atrodas blakus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Lielāko Krievijas tūristu trūkumu, pat vairāk nekā CSP minētos 40%, jutām janvārī, kad Krievijas tūristi parasti brauca sagaidīt jauno gadu un pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienu laikā. Oficiālo datu par otro kvartālu vēl nav, lai arī jūtam Krievijas tūristu trūkumu, šajā laikā vismaz Rīga juta atdevi no prezidentūras, un kopumā otrais kvartāls izskatās labs. Bet diemžēl kopumā vasara nav tik spīdoša, kā gribētos, jūtam tūristu skaita kritumu gan no Krievijas, gan citām valstīm. Vasarā uz Rīgu un dažām citām pilsētām tradicionāli brauc tūristu grupas, kuru kļūst mazāk, kas arī lielā mērā saistīts ar Krievijas – Ukrainas konfliktu, jo Rietumu tūristi ir ļoti piesardzīgi.

– Mūs uztver kā austrumu reģionu?

– Jā, pieļauju, ka daudziem ir priekšstats, ka mēs esam kaut kur blakus Doņeckai un Luhanskai, ir konkrēti komentāri no tūrisma aģentūrām, ka esam blakus karadarbības zonai, aģentūras ir pat prasījušas iesniegt rīcības plānu, kas tiks darīts, ja grupas ceļojumā pa Baltiju ienāks Krievijas karaspēks! Tie ir reāli jautājumi, ko uzdod!

Tūres plāno jau gadu iepriekš, un daudzi Baltijas ceļojumi bija kombinācijā, piemēram, ar Sanktpēterburgu, bet, tā kā uz Krieviju Rietumu tūristi grib braukt arvien mazāk un lielie tūroperatori tik elastīgi maršrutus uz tekošo sezonu nepārplāno, daudzi ceļojumi uz Baltiju šogad vispār nenotiek. Uz nākamo gadu ir pozitīvāki signāli, maršruti ir pārstrukturēti, iekļaujot Baltiju bez Krievijas, un, ja nebūs lielas turbulences, nākamā vasara ienākošajā tūrismā varētu būt labāka.

Domāju, ka arī trešajā kvartālā Krievijas tūristu skaita kritumu citu valstu tūristi pilnībā nebūs kompensējuši, īpaši ņemot vērā to, ka pērn jūlijā bija koru olimpiāde, kam bija ļoti pozitīva ietekme.

– Kā izskatās sezona reģionos?

– Krievijas konflikts ir ietekmējis arī reģionus, piemēram, Daugavpilī tā dēļ izpaliek daudz poļu tūristu, kas, ceļojot uz Maskavu un Pēterburgu, nakšņoja Daugavpilī. Ir līdzīgi piemēri citur.

Liels prieks ir par Siguldu, kas ir ļoti radoša sevis pozicionēšanā un labi pazīstama gan Igaunijā, gan Lietuvā un bieži tiek kombinēta ar Valmieru un Cēsīm. Lietuvieši ir ļoti iecienījuši Kurzemes piekrasti, Ventspili, Liepāju, pēdējā laikā brauc arī vairāk uz Jūrmalu, kur, pretēji skeptiskajām prognozēm, vasara nav tik slikta. Lai arī tūristu no Krievijas ir mazāk, viņi joprojām brauc, netrūkst arī viesu no Baltkrievijas, Somijas, Vācijas, Lietuvas...

– Pārtikas ražotājiem līdz ar Krievijas embargo iesaka pārorientēties uz jauniem tirgiem, tostarp Ķīnu, kuras tirgus pamazām paveras. Cik ātri un sekmīgi uz tiem var pārslēgties tūrismā?

– Ķīnai, protams, ilgtermiņā varētu būt liels potenciāls, bet mēs noteikti neesam viņu «must to visit» (noteikti jāapmeklē) pirmā desmita listē, lai gan Ķīnas tūristu grupas pamazām arī parādās. Ja airBaltic īstenos ieceri atvērt tiešo lidojumu uz Ķīnu, situācija varētu mainīties, bet pagaidām neesam pārorientējušies uz tik tāliem tirgiem. Ir arī nedaudz tūristu no Japānas, kuru skaits pakāpeniski pieaug.

– Cik konkurētspējīgi esam tūrisma ziņā ar kaimiņvalstīm, Rietumeiropu? Kāda ir mūsu tūrisma produkta kvalitātes un cenas attiecība, cik sekojam līdzi tendencēm, pieprasījumam un kā tas mainās?

– Mūsu tūrisma produkts ir ļoti labs, galvenais ir panākt lielāku atpazīstamību. Daudzviet Eiropā mūs vēl nezina, kur nu vēl Ķīnā! Nesen iznāca Price Waterhouse Coopers pētījums par cenas un kvalitātes attiecību, viesu apmierinātību ar tūrisma pakalpojumiem, kas rāda, ka Latvijā un kopumā Austrumeiropā tā ir salīdzinoši augsta un pārspēj tūristu gaidīto. Tajā tika pētītas vairāk nekā 11 000 viesnīcu 48 Eiropas pilsētās, un Rīga ierindojās augšgalā. Viesnīcas Rīgā novērtētas nedaudz augstāk nekā vidēji Eiropā. Neliels kritums, salīdzinot ar 2013. gadu, vērtējumā ir pieczvaigžņu viesnīcām, bet savukārt četru zvaigžņu segmentā Rīga ieņem pirmo vietu! Īpaši labi ir novērtētas viesnīcu atrašanās vietas, tīrība, cena, bet labāka varētu būt numuriņu kvalitāte.

Pat tūrisma profesionāļi pirmajā izpētes vizītē lielākoties ir patīkami pārsteigti par mūsu piedāvājumu.

– Rīgas Tūrisma attīstības biroja pētījumā atklājies, ka daudzi tūristi no Krievijas joprojām brauc uz Latviju, taču arvien mazāk izmanto tūrisma firmu pakalpojumus un neizmanto viesnīcu pakalpojumus, tā vietā nakšņo pie radiem un draugiem. Vai nakšņošana ārpus viesnīcām nekļūst par plašāku tendenci?

– Pie draugiem, radiem tūristi ir arī palikuši agrāk. Bet tagad Krievijā vispār mazāk izmanto tūrisma firmu pakalpojumus, jo pēc pagājušā gada masveida bankrota Krievijas iedzīvotāji baidās tā pazaudēt savu naudu un netikt plānotajā ceļojumā.

Vislielāko konkurenci viesnīcām sagādā apartamentu izīrētāji. Piemēram, populārajā naktsmītņu rezervēšanas portālā booking.com no aptuveni 450 Rīgā pieejamajām naktsmītnēm tikai apmēram simt ir viesnīcas, vēl nedaudz – hosteļi, bet vairums – īres dzīvokļi. Šī konkurence nav īsti godīga, jo viesnīcām ir jāmaksā nodokļi, tās pārbauda dažādas inspekcijas, jāievēro kvalitātes prasības, jāveic dažādas sertifikācijas. Savukārt booking.com mājaslapā savu piedāvājumu var ievietot, arī šo īres biznesu nereģistrējot kā uzņēmējdarbību. Neesmu pārliecināts, ka tiek maksāti visi nodokļi, neviens īsti nezina, cik droši ir viesiem uzturēties šajos apartamentos, jo nenotiek pārbaudes vai sertifikācija. Pastāv risks, ka šajā portālā var ievietot praktiski jebko, pussagruvušu māju var nodēvēt par luksusa naktsmītni. Tā nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma.

– Kā ar to cīnīties?

– Mēs neesam pret apartamentiem, bet jābūt vienādiem spēles noteikumiem! Esam par to runājuši ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ar booking.com, bet tā nav viegli risināma problēma, kamēr nebūs tādas gribas no lielajām online ceļojumu aģentūrām, kas to pašlaik praktizē. Vajadzētu strikti nodalīt portālus, kur tiek tirgotas viesnīcas un kur – apartamenti, it sevišķi atsevišķi dzīvokļi. Viesnīcas taču netiek tirgotas specializētajos apartamentu portālos!

– Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) jau vairākus mēnešus strādā bez direktora. Izjūtat viņa trūkumu?

– Vispār jā. To varbūt mazāk pamana, jo daudzas iesāktās lietas vienkārši tiek turpinātas vai atražotas. Man nav lielu pārmetumu TAVA darbiniekiem, kuri ļoti cenšas, veic tekošos darbus, dzēš ugunsgrēkus, bet gribētu, lai mūsu valsts tūrisma mārketingam tiktu pieiets stratēģiskāk: lai ne tikai tiek noteiktas galvenās vadlīnija, bet arī precīzāk definēts, kā mēs virzīsimies un ko darīsim, lai mērķus sasniegtu. Ceram, ka šis jautājums drīz atrisināsies, jo esošā situācija noteikti nenāk par labu industrijai.

– Līdz ar TAVA vadītāja neizvēlēšanos konkursā aktualizējās diskusijas par aģentūras iespējamo pārveidi. Ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola piedāvājusi, līdzīgi kā Igaunijā, TAVA iekļaut lielākā struktūrā, piemēram, viņas vīra vadītajā Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), otrs variants – veidot nopietnāku aģentūru ar lielāku budžetu, darbinieku skaitu. Kāds ir jūsu viedoklis?

– Ideālā variantā tā būtu spēcīga struktūra, kas pārstāv tūrismu. Pašlaik ir vairākas organizācijas, kas dara kaut ko līdzīgu, piemēram, Latvijas institūts, Ārlietu ministrijā viens departaments. Ja visi spēki, kas veido Latvijas tēlu, tiktu apvienoti, būtu spēcīgāka organizācija un tās darbībām būtu lielāka rezonanse, kā arī tās nenonāktu pretrunā. Man īsti nav skaidrs, kāpēc tika izsludināts konkurss, kandidāti pieteicās, un pēc tam pēkšņi parādījās šaubas, vai TAVA vajag atstāt kā atsevišķu organizāciju vai pievienot LIAA. Pirms runāt par pievienošanu LIAA, gribētos vairāk saprast, ko tas nozīmēs industrijai, kā, piemēram, tas darbojas Igaunijā un cik viņi ir ar to apmierināti.

– Ko nozare gaida no TAVA vai citas potenciālās struktūras, kas atbildēs par tūrismu, vai vajadzīgas kādas izmaiņas?

– Gaidām lielāku atbalstu un budžetu. Varam gribēt nezin ko, bet, ja neko neiegulda, ir naivi cerēt kaut ko dabūt laikā. Var jau izdomāt dažādas kreatīvas kampaņas, superīgus logo, saukļus, stratēģijas, bet taustāma rezultāta nebūs, ja nebūs resursu, ar ko to palaist tālāk, piedalīties izstādēs, veikt kampaņas, kaut vai īstenot to pašu Rīgas kultūras galvaspilsētas kampaņu, kas joprojām nav bijusi, lai arī tai bija ES nauda, kuru nevarēja apgūt visādu kašķu un konkursa problēmu dēļ. Valstij jāparūpējas vairāk par Latvijas atpazīstamību, mārketingu, jo gala produkts tiešām ir labs. Ja tūristu un tūrisma aģentu gaidas, ierodoties Latvijā, lielākoties tiek pārspētas, tas nozīmē, ka mums ir vēl neizmantots potenciāls un mēs par saviem produktiem nepietiekami informējam mūsu galvenos mērķa tirgus.

– Nav bažu, ka TAVA direktora amats varētu tikt politizēts?

– Tādas bažas ir vienmēr, var būt visādi. Arī ar pievienošanu LIAA ir savi riski, lai arī uz papīra viss izskatās ļoti skaisti, tāpat pastāv bažas, ka tūrisms var kļūt nenozīmīga un otršķirīga daļa no kaut kā.

– Krīzes periodā viesnīcām samazināja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, bet sabiedriskās ēdināšanas sektoram – ne. Jūsu kolēģe, LVRA izpilddirektore Santa Graikste paudusi, ka likmes samazināšana mudinātu sabiedriskās ēdināšanas sektoru iznākt no ēnu ekonomikas. Cik aktuāla ir ēnu ekonomika nozarē, cik tā traucē godīgiem ēdinātājiem un ko nozare pati, tostarp LVRA, var darīt tās mazināšanā?

– Protams, visi nav balti un pūkaini, tas arī traucē godīgajiem uzņēmējiem un rada nevienlīdzīgu konkurenci. Pie Zemkopības ministrijas izveidota darba grupa vērtē samazinātas PVN likmes ieviešanas iespējas pārtikai. Ir skaidrs, ka nesamazinās likmi tikai ēdināšanas uzņēmumiem – tam jāiet komplektā ar pārtikas ražotājiem, jo nevar būt restorānā tirgotai pārtikai likme zemāka nekā veikalā tirgotai. Vispirms jāpanāk, lai vismaz vietējiem vai konkrētai produktu grupai ir zemāks PVN, pēc tam to varētu piemērot arī ēdināšanas iestādēm. Daudzviet Eiropā pārtikai ir samazināts PVN, citviet tā vispār nav. Piekrītu, ka tas kaut kādā mērā sekmētu izeju no pelēkās zonas, bet arī pašlaik mēs aktīvi komunicējam ar VID, jo īpaši pēc restorāna Gan Bei nodokļu skandāla. Savu biedru vidū rīkojam seminārus, pieaicinot VID pārstāvjus.

Saskaņā ar VID datiem, pērn 47% ēdināšanas sektorā strādājošo alga bija mazāka par minimālo, kamēr vidēji valstī – 18%, bet pamazām situācija uzlabojas. Kopumā 2015. gada februārī nozarē darbojās 6759 izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ir 2,0% no visiem nodokļu maksātājiem valstī, no kuriem 9,7% ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

– Atsevišķās nozarēs runā par strukturālo bezdarbu. Kā ir tūrismā?

– Jā, izjūtam arī darbinieku trūkumu, mainību, aizbraukšanu uz ārzemēm, bet daļa arī brauc atpakaļ, ir arī studenti, kas piestrādā vai nāk praksē. Bet ir grūti viesmīlību studējošos noturēt industrijā. Šogad esam sākuši pilotprojektu kopā ar Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumu, cenšoties iedzīvināt kaut ko līdzīgu Vācijas duālās izglītības modelim, kad cilvēks mācās un paralēli strādā, daļu no priekšmetiem apgūst skolā un daļu strādājot. Šāda modeļa plašāka ieviešana arī daļēji atrisinātu darbinieku jautājumu. Arī pašiem darba devējiem aktīvāk jāsadarbojas ar skolām.

– Ko domājat par Vienotības ierosinājumu pacelt minimālo algu līdz 400 eiro – pavilksiet, ja pieņems?

– Mūsu industrijā nav tās augstākās algas. Bet ko darīt?! Tiem, kas visu dara oficiāli – būs jāpavelk, tiem, kas ne, tas neko daudz nemainīs.

– Jūs kopumā apmierina Latvijas nodokļu politika?

– Pilnīgai apmierinātībai būtu jāpanāk samazinātā PVN likme ēdināšanas uzņēmumiem un jāpārskata nodokļu slogs mazajiem uzņēmumiem.