Latvijas Radio 2 programmu vadītāja un redaktore Velga Vītola šovasar ar LNT «Dzintara dziesmu» aptaujas koncertprogrammu ciemojas dažādās Latvijas pilsētās. Velga teic, ka viņa ir darbaholiķe, bet pie lielās rosīšanās viņa pagūst iesaistīties labdarībā, šuj rotas, klejo pa valstīm un audzina meitiņu. Velgas samtaino balsi paguvuši iemīlēt ļoti daudzi radioklausītāji.
Pirmā radio pieredze
Latvijas Radio Velga Vītola strādā jau 14 gadu. «Studējot Latvijas Universitātē sociālās zinātnes, praksē vēlējos nokļūt Latvijas Radio ziņu raidījumā, taču šeit praktikanti jau bija pieņemti. Tolaik vēl dzīvs bija Latvijas Radio 2 vadītājs Uldis Duka. Tiku šeit notestēta un pieņemta praksē. Mani ļoti interesēja darbs radio, te sēdēju no agra rīta līdz vēlam vakaram. Latviešu mūzika man nebija sveša, jo mamma no agras bērnības mani vedusi uz «Mikrofona» aptauju koncertiem. Radio montēju raidījumus un liku nakts programmas. Tad arī sekoja pirmais ēters kopā ar Kažu jeb Kārli Būmeistaru, kad mums nobruka pults un vajadzēja pārcelties uz citu studiju. Mēģinājām paši novērst problēmu, līdām zem galda labot datorus, bet viss veltīgi. Esmu piefiksējusi, ka, līdzko kāds ar mani strādā pirmo reizi, tā atgadās kāda tehniska ķibele. Tāpat bija ar kolēģi Viesturu Sproģi. Nezinu, kas tā par mistiku, bet tā tas notiek. Īstas ugunskristības piedzīvoju pie tagadējā Latvijas Radio 2 priekšnieka Armīna Roņa. Dienas programmas tiešraides laikā Armīns speciāli izgāja no studijas, jo gribēja redzēt, kā es reaģēšu, kad ēterā iestāsies pauze. Es neapjuku un uzliku dziesmu. Taču pēc tam uzzināju, ka Armīns bija aiz durvīm slepus mani vērojis un prātojis, vai tikšu galā pati, vai arī viņam būs jāskrien man palīgā,» savu ienākšanu Latvijas Radio atminas Velga.
19 gados notur par 50 gadu vecu kundzīti
Garš atvaļinājums un laiska atpūta, tas nav domāts Velgai. Viņa atzīst, ka ir darbaholiķe: «Es arī atbildu par Latvijas Radio 2 mājaslapu, kurā ievietoju dažādus rakstus, tādēļ bieži vien strādāju arī mājās. Neprotu nodalīt darbu no izklaides, bet pazīstu ļoti daudzus jaunus kolēģus, kas to lieliski prot. Taču es par to nesūdzos. Ja man nepatiktu, tad es to nedarītu.»
Strādājot radio, Velga piedzīvojusi dažādus kuriozus atgadījumus. Kad 19 gadu vecumā klausītāji Velgu noturējuši par 50, 60 gadu vecu kundzīti: «Dzirdot tikai manu balsi, klausītājiem radušās dažādas ekspektācijas. Tāpat bijis maniem kolēģiem vīriešiem, kuriem sievietes rakstījušas mīlestības vēstules, bet, kad ieraudzījušas klātienē, atzinušas, ka iztēlojušās pavisam citus tipāžus. Tagad jau tā vairs nav, jo ir sociālie tīkli, kur radioklausītāji var apskatīt, kā izskatās viens vai otrs radio cilvēks.»
Velgai radio ir arī vismīļākie kolēģi – Gunārs Jākobsons, Viesturs Sproģis un Sandra Glāzupa: «Viņi ir mani padomdevēji. Arī ar pārējiem kolēģiem esam tuvi un cits par citu daudz zinām.»
Kvalitatīva šlāgermūzika
Lai arī Velgai darbs radio patīk labāk nekā televīzijā, ar Latvijas Radio 2 vadītāju Armīnu Roni Velga pirms diviem gadiem izplānojuši LNT «Dzintara dziesmu» aptaujas saturu un koncepciju. «Šī aptauja aizsākās 2013. gadā. Un labā ziņa, ka šoruden sāksies trešā aptaujas sezona. Mūziķi aktīvi iesaistās un domā par dziesmu kvalitāti. Tagad jau visi atpazīst šo aptauju, bet sākumā sēdēju pie telefona ar savu melno blociņu rokās un apzvanīju mūziķus. Vaicāju, vai nav vēlēšanās piedalīties jaunajā raidījumā un uzrakstīt jaunu dziesmu? Jau no paša sākuma kvalitātes latiņu bijām augstu pacēluši un nevēlējāmies pieņemt tā sauktās čimčidrilkas. Mums bija svarīgi, lai mūziķi savas dziesmas var arī dzīvajā nospēlēt. Ir jau visādi bijis. Daži ir apvainojušies, ka nav vēl iekļuvuši aptaujā, ir arī jaunas grupas izveidojušās. Lai arī tā ir šlāgermūzika, tai ir jābūt kvalitatīvai. Nav jau tā, ka džezs ir labs un šlāgeris ir slikts. Arī džezā mēdz būt slikti izpildītāji,» stāsta raidījuma vadītāja.
Velga Vītola arī pati dzied. Viņa ir dziedātājas un vokālās pedagoģes Jolantas Gulbes-Paškevičas pirmā skolniece. «Gāju pie Jolantas uz mājām mācīties dziedāt. Tiešām biju pirmā, un pēc tam tikai nāca TV šovi, kuros Jolanta bija vokālā pedagoģe,» viņa piebilst. Dziedātājas karjeru Velga nav veidojusi, bet pāris gadus Robertam Gobziņam un «Resnajiem putniem» piedziedājusi bekvokālu.
Dzimtā ir tikai tīrasiņu latvieši
Par privāto dzīvi Velga runā nelabprāt. Viņa audzina meitiņu, un nu jau kādu laiku no sociālajiem tīkliem ir pazudis Velgas otrs uzvārds Amantova: «Jā, es īpaši nepubliskoju savu privāto dzīvi. Iet jau dažādi un nav jau vienmēr viss ideāli. Taču daudzveidīgie dzīves mutuļi atgādina, ka cilvēks dzīvo. Mammas dzimtā, kurā ir tikai un vienīgi tīrasiņu latvieši, vienmēr valdījis matriarhāts. Kad opis vēl bija dzīvs, mūsu dzimtai bija spēcīgas tradīcijas. Mammas vectēvs savulaik cēlis māju skaistā vietā Gaujas Nacionālajā parkā, tur, kur Rauna ietek Gaujā. Un šajās mājās allaž tika svinētas radinieku jubilejas. Tagad jau vairs tik bieži neizdodas visiem kopā būt.»
Pasaules valstu apklejotāja
Gadā reizi Velga ar draudzeni Airu dodas ceļā uz kādu eksotiskāku valsti: «Es nevis ceļoju pa valstīm, bet klejoju. Spontāni ar draudzeni pieņēmām lēmumu braukt uz Meksiku. Nonākušas galapunktā, noīrējām auto un braucām uz vietām, kur tūristi parasti nedodas. Mums pat vietējie iedzīvotāji teica, ka esam dullas un tiksim nolaupītas. Taču mums paveicās, jo labi nostrādāja mani blondie mati un Airas lielās, zilās acis. Nobraucām līdz Gvatemalas robežai, nesamaksājot nevienu kukuli ceļu policistiem. Vietējie pat brīnījās, kā mums tas izdevies, jo viņi paši regulāri maksājot. Beidzamais brauciens bija uz Sicīliju. Tie, kas mani pazīst, prāto, ka esmu klusa un mierīga, un nesaprot, kā es uz tādiem braucieniem parakstos. Taču ceļojumos es izlādējos un parādu savu trako dabu.»
Rotas un labdarība
Velgas vaļasprieks ir rotu darināšana no pērlēm un «Swarovski» kristāliem. Viņa šuj vīriešiem aproču pogas, sievietēm auskarus un krelles. «Parasti rotas izšuju konkrētiem cilvēkiem. Man vajag mazliet šo cilvēku iepazīt. Ir svarīgi, kurš manis darināto rotu nēsā,» viņa atklāj. Savulaik Velga bija aizrāvusies ar melnbalto fotogrāfiju uzņemšanu. Viņa pat fotografēšanas iemaņas apguvusi Sanktpēterburgas fotoskolā.
Pavisam nesen Velga arī oficiāli uzņemta lēdiju klubā «Ladies' Circle». «Mēs klubiņā esam dažādu profesiju pārstāves un nodarbojamies ar labdarību. Nepalīdzam ar naudas līdzekļiem, bet sadarbojamies ar bērnunama meitenēm, parādot, ka cilvēks nepiedzimst laimes krekliņā un viss netiek priekšā nolikts jau gatavs. Meitenes pavada ar mums laiku. Piemēram, viena klubiņa biedre ir stiliste, otra ir floriste. Meitenes iepazīst profesijas, kuras arī pašas nākotnē varētu apgūt. Bērnunama meitenes bija pie manis uz radio studiju un varēja izmēģināt, kā ir strādāt radio. Gribam meitenēm parādīt, kā mēs, vienkārši cilvēki, esam par ko dzīvē cīnījušies, lai kaut ko sasniegtu. Ir jāpalīdz šiem jauniešiem, lai viņi, sasnieguši 18 gadu vecumu un aizejot no bērnunama, zinātu un prastu dzīvot reālajā dzīvē,» par labajiem darbiem stāsta Velga.