Pētījums: Daļa ģimeņu laulības uzskata par lieku formalitāti
Daļa ģimeņu laulības uzskata par lieku formalitāti vai dažādu iemeslu dēļ nespēj par to abpusēji vienoties, secināts pētījumā "Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinošā analīze".
Pētījums rāda, ka ģimene visbiežāk sākas ārpus laulības un tās pamatus veido tādi faktori kā kopīga dzīvesvieta, bērni, kredīti, savstarpēja uzticība un paļāvība, bet attiecību reģistrācija to var turpināt. Tomēr arī neveiksmīga iepriekšējo laulību pieredze vai vēlēšanās izvairīties no šiem sarežģījumiem nākotnē nereti attur no laulībām.
Tradicionāls lomu dalījums, vīrietim uzņemoties atbildību par materiālo nodrošinājumu, bet sievietēm - par bērniem un mājas uzturēšanu, vēlāk rada nevienlīdzību šķiršanās procesā un kopdzīvē uzkrātās mantas sadalē. Lai arī tiesiskais regulējums laulību gadījumā daļēji nodrošina kopdzīvē uzkrātās mantas dalījumu, tas ne vienmēr ir līdzvērtīgs, kā arī nesedz pāra nereģistrētās kopdzīves periodā uzkrāto mantu un saistības, secināts pētījumā.
Laulība pētījuma dalībniekiem nekalpo par nozīmīgāko stabilitātes garantu nedz reģistrētu, nedz nereģistrētu attiecību gadījumā, kas izskaidro plašo un pretrunīgo attieksmju diapazonu pret laulību. Pētījuma veicēji uzskata, ka gan laulībā, gan nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu partneru problēmu izgaismošana ļaus stiprināt Latvijas ģimenes, stiprināt partneru savstarpējo atbildību un veidot reālās ģimeņu vajadzībās pamatotu atbalstu situācijās, kad tas ģimenei nepieciešams.
Pētījuma plašāka prezentācija notiks piektdien, 3.jūlijā, plkst.10 Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā, Jēkaba ielā 16. To veikuši Latvijas Universitātes (LU) Kultūras un sociālās antropoloģijas bakalaura studiju programmas jaunie speciālisti, Publiskās antropoloģijas centra un EKOSOC LV projekta pētnieki, un tas tapis, sadarbojoties ar Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli (V).
Autori norāda, ka šis pētījums pirmo reizi Latvijā padziļināti skata nereģistrētas kopdzīves pieauguma cēloņus un tā sekas ģimeņu dinamikas, partnerattiecību un bērnu audzināšanas procesā. Kopumā intervēts 41 pētījuma dalībnieks, atlasot vīriešus un sievietes, kuri pieredzējuši gan laulību vai nereģistrētu kopdzīvi un bērnu radīšanu tajā, gan partnerattiecību iziršanu.
Darbā tiek aplūkots, kā tiek dibinātas divu cilvēku attiecības un izveidota ģimene, kā arī tas, kā tās var izirt un kādas tam var būt sekas, sevišķu vērību pievēršot bērniem un bērnu drošībai situācijās, kad vecāku attiecības kļuvušas sarežģītas.