"KVV Liepājas metalurgs" lems, cik darbinieku strādās rūpnīcā

© F64

Darbinieku skaits, kas tiks nodarbināts AS "KVV Liepājas metalurgs", ir atkarīgs no pārstrādātā biznesa plāna un kompleksiem risinājumiem. Šobrīd to būtu pāragri nosaukt, bet tuvāko nedēļu laikā uzņēmums cer ar to tikt skaidrībā, informēja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.

"Šobrīd mūsu darbība ir vērsta uz jaunu aprēķinu veikšanu un biznesa plānu pārskatīšanu, lai saprastu, kā tālāk varētu nodrošināt rūpnīcas pilnvērtīgu un finansiāli stabilu darbību. Jāņem vērā, ka situācijas eskalācijā lielā mērā ir vainojama metalurģijas tirgus pasliktināšanās kopumā, kas jau līdz šim bija vienā no zemākajiem punktiem, bet jaunu satricinājumu radīja izejmateriālu sadārdzinājums, ko nav iespējams iepriekš paredzēt. Piemēram, mūsu gadījumā sadārdzinājums ir no 207 eiro uz 242 eiro par vienu tonnu," skaidroja Kovaļenko.

Viņš norāda, ka tā rezultātā vēl vairāk izgaismojas lielā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietekme uz tēraudkausēšanas ceha produkcijas pašizmaksu, kas pie pilnas jaudas (75 000 tonnu mēnesī) sasniegtu 13,8 miljonus eiro gadā, un šajā situācijā tas rada papildu problēmas ar Latvijā ražotās produkcijas konkurētspēju globālā tirgū.

"Šobrīd vien maijā uzņēmums ir strādājis ar 1,25 miljonu eiro zaudējumu. Pie līdzšinējiem plāniem jūnija zaudējumi būtu sasnieguši jau divus miljonus eiro un vairāk. Ilgtermiņā nav iespējams strādāt ar produkciju, kuras pašizmaksa ir lielāka nekā pārdošanas cena - ir jārod ilgtspējīgi risinājumi, lai produkcija būtu konkurētspējīga. Tāpēc šobrīd tiek strādāts pie plāniem un risinājumiem, lai tuvākajā laikā ar to iepazīstinātu atbildīgās ministrijas un valdību kopumā. Tiesa, uzņēmums šobrīd turpina velmētavas darbu ar līdzšinējām jaudām, kaut arī uz tās darbību arī ir OIK ietekme," sacīja Kovaļenko.

Par OIK augsto ietekmi "KVV Group" kā investori tika informēti jau pirkuma brīdī, atzīst Kovaļenko. "Bet vienlaikus arī tikām informēti no maksātnespējīgā uzņēmuma administratora puses par valdības risinājumiem saistībā ar tā samazināšanu. Pozitīvi vērtējam Ekonomikas ministrijas paveikto tā samazināšanai, bet, lai arī, kā mūs informēja atbildīgā ministrija, tas stājas spēkā no 1.jūlija, realitātē to izjutīsim tikai no nākamā gada," piebilda Kovaļenko.

Jau ziņots, ka "KVV Liepājas metalurgs" patlaban atlaistajiem darbiniekiem izmaksājis aptuveni 100 000 eiro. "Patlaban no darba atbrīvoti aptuveni 150 darbinieki, un viņiem darba algā un kompensācijās izmaksāti gandrīz 100 000 eiro," skaidroja Kovaļenko.

LETA jau rakstīja, ka "KVV Liepājas metalurgs" spiests sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos. Tāpat tika ziņots, ka uzņēmums no darba atbrīvo 15% darbinieku.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais