Kultūras ministrija (KM) uzskata, ka valsts jau tā sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos nevar atļauties topošajai Gaismas pilij vēl būvēt 45,6 miljonus latu vērtas ēkas un autostāvvietas. Visticamāk, tuvāko nedēļu laikā KM pārskatīs vērienīgo ieceri un samazinās grandiozos plānus.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) darbības nodrošināšanai 2007. gadā pasūtīts infrastruktūras objektu projekts, ko paredzēts īstenot sešās kārtās. Pirmā būtu 110/10 kW transformatoru apakšstacijas izbūve, otrā – daudzfunkcionālā tehniskā ēka, LNB ēkas pieslēgumi ārējiem inženiertīkliem. Trešajā kārtā iecerēta tuvējo ielu (Valguma, Akmeņu, Mūkusalas ielas un Uzvaras bulvāris) rekonstrukcija un labiekārtojuma 1. posms, savukārt ceturtā kārta paredz notekūdeņu un ūdens maģistrālo vadu rekonstrukciju, piektā – pazemes autostāvvietas pie LNB ēkas izbūvēšanu un paralēli labiekārtojuma 2. posmu. Noslēdzošajā kārtā iecerēts labiekārtot Daugavas krastmalu.
"Ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija kopš 2007. gada ir būtiski mainījusies un visu sešu projekta kārtu realizācija būtu pārāk dārga, jo to kopējās izmaksas veido 45,6 miljonus latu, KM šobrīd izstrādā alternatīvus risinājumus, lai samazinātu izmaksas. Izstrādātos konceptuālos risinājumu variantus KM piedāvās izvērtēšanai LNB uzraudzības padomei, kuras sēde plānota tuvāko nedēļu laikā. KM speciālisti uzskata, ka būs iespējams rast ievērojami lētāku un ekonomiskajai situācijai piemērotāku infrastruktūras risinājumu, kas nodrošinās LNB darbību," Neatkarīgajai stāsta KM preses pārstāve Dace Vizule.
Līgumu par infrastruktūras projekta izstrādi 2007. gadā slēgusi nu jau likvidētā aģentūra Jaunie Trīs brāļi. Sarunu procedūras rezultātā, pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas no Iepirkumu uzraudzības biroja, par šā projekta izstrādātāju izvēlēts arhitektu birojs Ģelzis – Šmits – Arhetips. Šis birojs gatavo projektu KM iesniedzis vien pērnajā decembrī.
"Tiklīdz būs izvēlēts šābrīža ekonomiskajai situācijai atbilstošākais variants, KM meklēs risinājumu līdzekļu piesaistei no LNB likumā noteiktajiem finansējuma avotiem. Jāuzsver, ka visu kārtu izveide nav priekšnoteikums, lai LNB varētu sākt darbību jaunajā ēkā," komentē D. Vizule.
Tāpat KM atzīst, ka vilcināšanās ar šo dārgo papildu ēku būvniecību ir saistīta ar birokrātisko būvniecības saskaņošanas procesu. Tā Gaismas pils ēkas būvniecības projekts 2007. gadā jau bija gatavs, savukārt detālais plānojums kvartālam, kurā atradīsies LNB, tika apstiprināts tikai 2008. gada jūlijā. "Lai neaizkavētu projekta realizāciju, LNB ēkas būvniecība tika uzsākta pirms LNB infrastruktūras objektu projekta pabeigšanas," atzīst KM pārstāve.
Lai arī publiski pieejamos materiālos bija informācija, ka Gaismas pils sildīšanai būs nepieciešama sava katlu māja, KM to kliedē, taisnodamās, ka siltumapgādi ņems no Rīgas pilsētas centralizētā siltumtīkla maģistrāles, kuru 2008. gada sākumā izbūvēja Valguma ielā.
Savukārt elektroapgādes transformatoru apakšstacijas nepieciešamība ir saistīta ar prognozēto elektrisko jaudu nepietiekamību tā sauktajā tuvās Pārdaugavas un Torņakalna rajonā. "Apakšstacijas būvniecība ir paredzēta Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018. gadam un Rīgas attīstības programmā 2006.–2012. gadam. Apakšstacija ir iekļauta LNB infrastruktūras projektā, jo to paredzēja a/s Latvenergo un a/s Sadales tīkls izdotie tehniskie noteikumi projektēšanai. Apakšstacijas izbūves gadījumā bibliotēkai būtu nepieciešams līdz 15 procentu no apakšstacijas jaudas, pārējā ir paredzēta Rīgas pilsētas centra paplašinājumam Daugavas kreisajā krastā un Rīgas domes administratīvajam kompleksam Torņakalnā. Sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos apakšstacijas izbūve tuvākajā laikā nav nepieciešama, tāpēc KM piedāvās LNB uzraudzības padomei risinājuma variantu, kas paredz elektrības piegādi LNB ēkai pa atsevišķu kabeļu līniju no esošās Torņakalna apakšstacijas," komentē D. Vizule.
Par Gaismas pils būvniecību atbildīgā ministrija turklāt atzīst, ka būvnieki izstrādās jaunu būvdarbu grafiku, kurā iezīmēs vēlākus pieļaujamos termiņus ārējo inženiertīklu, piemēram, siltuma, ūdensapgādes un elektroapgādes pieslēgumiem, lai tas nekavētu nodošanu ekspluatācijā un darbības uzsākšanu.