Darījums pie notāra – iespēja izteikt savu gribu

Zvērināti notāri kopš 2013. gada sniedz pakalpojumu – nākotnes pilnvarojuma līguma noslēgšanu, kas atvieglo dažādu lietu risināšanu, ja cilvēks veselības vai citu iemeslu dēļ pats nespēj saprast un rīkoties ar savu mantu, kontiem, veikt darījumus utt. Savukārt no šā gada 1. maija būs elektroniski pieejami dati par pēdējās gribas rīkojumiem, kurus zvērināti notāri ir apliecinājuši vai pieņēmuši glabāšanā kopš 1993. gada 1. septembra.

Kas ir nākotnes pilnvarojums

Nākotnes pilnvarojums ir jauns jēdziens, un, iespējams, daudzi pat nezina, kādos gadījumos tas izmantojams. Latvijas iedzīvotājiem ir vairāk pierasta «parastas» pilnvaras izsniegšana konkrētai personai, kas rīkotos pilnvarotāja vārdā. Taču, ja pēkšņi tiek zaudēta rīcībspēja, bet pilnvara nav noformēta, tad to izdot vairs nav iespējams, jo pilnvarotājam ir jābūt rīcībspējīgam, lai izteiktu savu gribu. Nākotnes pilnvarojums var atvieglot situāciju, kad cilvēks kļuvis rīcībnespējīgs.

Piemēram, dzīvesbiedram ir veselības problēmas, bet ne vienmēr ir iespējams paredzēt slimības gaitu – kad būs saasinājums, kādas sekas tas atstās. Vai arī cilvēks iekļūst avārijā un uz laiku kļūst rīcībnespējīgs. Bet viņam ir nekustamie īpašumi vai ir jāturpina veikt darījumus. Ja ir noslēgts nākotnes pilnvarojums, tad šajā laikā īpašumus apsaimnieko vai rīkojas ar naudu kāds cits, kuru negadījumā cietušais vai citu veselības problēmu dēļ rīcībnespējīgais cilvēks jau laikus ir izraudzījies par savu uzticības personu. Ja nākotnes pilnvarojuma nav, tad jāvēršas tiesā, bet nereti risinājumi jāmeklē ātri – jāmaksā kredīti, taču bez tiesas nolēmuma nedrīkst rīkoties ar dzīvesbiedra kontu.

Latvijas Zvērinātu notāru padome informē, ka kopš 2013. gada 1. jūlija pie zvērināta notāra var noslēgt nākotnes pilnvarojuma līgumu. Tas darbojas gadījumā, ja pilnvarotājs veselības traucējumu vai citu iemeslu, apstākļu dēļ (koma, insults) nespēj pats rīkoties (saprast savas darbības nozīmi un to vadīt), kā arī ir alternatīva rīcībspējas ierobežošanai un aizgādnības nodibināšanai tiesā.

Padomāts arī par riskiem

Var rasties jautājums, kā novērst situācijas, kad pilnvarotā persona varētu ļaunprātīgi izmantot rīcībnespējīgā stāvokli. Nākotnes pilnvarojumā pilnvarotājs var iekļaut ierobežojumus, piemēram, aizliegumu izpārdot mantu vai noteikt limitu, cik daudz naudas un kādiem mērķiem drīkst tērēt. Svarīgi ir saprast, ka pilnvarotājs pats nosaka pilnvarnieka rīcības apjomu, turklāt nākotnes pilnvarojuma līgums nedod tiesības citai personai, piemēram, taisīt testamentu rīcībnespējīgā cilvēka vietā vai pārstāvēt viņu. Ir arī paredzēts, kādos gadījumos un kādā veidā nākotnes pilnvarojums tiek pārtraukts.

Šāds pilnvarojums stājas spēkā pēc tam, kad ārstu konsilijs ir izsniedzis attiecīgu atzinumu, ka garīgu vai citu veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt. Kamēr cilvēks spēj pats spriest un rīkoties, pilnvarojums, lai arī ir noslēgts, nedod tiesības pilnvarniekam kaut ko uzsākt pilnvarotāja vietā.

Nākotnes pilnvarojuma līgumu sastāda pie zvērināta notāra un reģistrē Nākotnes pilnvarojuma reģistrā.

Publisko testamentu reģistrs – elektroniski

Latvijā ir ieviests Publisko testamentu reģistrs, kurā glabājas dati par visiem dokumentiem, kas satur pēdējās gribas rīkojumu, kā arī dokumenti, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ pēdējās gribas rīkojumu. No šā gada 1. maija reģistrā būs elektroniski pieejami dati par pēdējās gribas rīkojumiem, kurus zvērināti notāri ir apliecinājuši vai pieņēmuši glabāšanā kopš 1993. gada 1. septembra. Reģistra ieviešana ievērojami vienkāršo mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma (testamenta, mantojuma līguma u. c.) atrašanu, līdz ar to dod iespēju īstenot testatora pēdējo gribu, ļauj mantot personām, kurām nav tiesību mantot uz cita pamata (mantojuma līguma vai likuma), un dod iespēju mantojuma atstājēja laulātajam un mantiniekiem, kuriem par labu taisīts testaments, saņemt viņiem novēlēto.

***

UZZIŅAI

• Mantojuma lietā ieinteresētās personas no zvērināta notāra var bez maksas saņemt ziņas no reģistra par mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumiem, vēršoties Latvijas Zvērinātu notāru padomes birojā (K. Valdemāra ielā 20 Rīgā, LV1010, info@latvijasnotars.lv).

• Līdz 2014. gada 20. novembrim reģistrā bija iekļauti vairāk nekā 22 000 ierakstu par pēdējās gribas rīkojumiem.