Teju 60% vīriešu pilsoņu, no kuriem aptuveni 80% veido Nacionālo bruņoto spēku rezervi, nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju, secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.
Savukārt 27,9% vīriešu pilsoņu nepiekrita šādam apgalvojumam, bet mazliet vairāk nekā 13% respondentu nebija viedokļa par šo jautājumu, liecina Aizsardzības ministrijas izveidotajā portālā "sargs.lv" publicētā informācija.
Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu 67% vīriešu pilsoņu, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. To darītu arī 41% vīriešu pilsoņu ar krievu sarunvalodu ģimenē.
Pētījumā secināts, ka visaktīvāk valsts aizstāvēšanā ar ieročiem rokās iesaistītos 17 līdz 25 gadus veci vīrieši, kā arī augstāko izglītību ieguvuši vīrieši.
Ar ieročiem rokās valsti aizstāvētu 74% procenti publiskajā sektorā nodarbināto vīriešu, 58% privātajā sektorā nodarbināto un 52% nestrādājošo pilsoņu. Reģionu analīze liecina, ka viskūtrākie valsts aizstāvētāji dzīvo Rīgas apkārtnē.
Pētījumā secināts, ka Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu arī 3% vīriešu bez Latvijas pilsonības. Arī šajā respondentu grupā visaktīvāk valsts aizstāvēšanā iesaistītos jauni vīrieši, kā arī augstāko izglītību ieguvuši vīrieši bez Latvijas pilsonības un publiskajā sektorā nodarbināto.
Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu teju 67% vīriešu bez Latvijas pilsonības, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. To darītu arī 38% vīriešu bez Latvijas pilsonības ar krievu sarunvalodu ģimenē.
Pētījumā secināts, ka arī sievietes nepieciešamības gadījumā būtu gatavas cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju. To darītu 24% Latvijā dzīvojošo sieviešu.
Vīrieši pilsoņi no 18 līdz 55 gadu vecumam, kas ir derīgi militārajam dienestam, veido Nacionālo bruņoto spēku rezervi. Tajā ieskaita arī sievietes pilsones, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi vai ir apguvušas speciālu militārās apmācības kursu, vai beigušas apmācību Zemessardzē.
SKDS pētījumu veica pērn novembrī, aptaujājot 1020 pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 17 līdz 74 gadiem.