Apsūdzības pierādīšanai izmanto pat tukšas lapas

 
©f64

Rakstveida pierādījumu pārbaudes gaitā atklājies, ka prokurori tā dēvētās Lemberga krimināllietas materiālos iešuvuši gaismas kopijas, kurās pilnīgi nekas nav redzams vai labākajā gadījumā redzami tikai atsevišķi dokumenta fragmenti.

Ja šādas tukšas papīru lapas tiktu konstatētas tikai apsūdzētajiem izdalītajos sējumos, tad varētu izteikt ticamu pieņēmumu, ka šāda prokuroru rīcība veikta ar nodomu apgrūtināt aizstāvību. Tomēr daudzas reizes tukšās vai fragmentāra satura kopijas iešūtas arī tiesai iedalītajā krimināllietas eksemplārā. Tas liek domāt, ka prokurori vai nu pavirši izturējušies pret savu pienākumiem, vai arī tukšajām vai fragmentētajām kopijām ir kāda īpaši svarīga nozīme apsūdzības pierādīšanā, kura atklāsies tikai tiesu debatēs.

Kopš šā gada februāra, kad sākta rakstveida pierādījumu pārbaude, advokāti ik pa brīdim ir pievērsuši tiesas uzmanību šādu tukšu vai daļēji nokopētu papīra lapu esamībai krimināllietas materiālos. Viņi parasti lūdz tiesu pārliecināties, vai arī tiesas rīcībā esošajā krimināllietas eksemplārā ir iešūta tāda pati tukša vai daļēji nokopēta lapa. Tienesis Boriss Geimans, saņemot šādu lūgumu, parasti rūpīgi izpēta advokāta minēto pierādījumu. Parasti noskaidrojas, ka sliktā kopija ir tikai apsūdzētajam iedalītajā eksemplārā, bet visai bieži ir arī tādi gadījumi, ka tukšā lapa iešūta arī tiesas sējumos. B. Geimans līdz šim ir bijis spiests visai bieži secināt, ka apsūdzības sarūpētajā pierādījumā vai nu vispār neko nevar salasīt, vai arī tā ir praktiski nesalasāma kopija.

Paši prokurori ne reizes nav pievērsuši uzmanību šādu dīvainu pierādījumu esamībai. Tas varētu liecināt, ka vienīgi prokuroru rīcībā esošajos krimināllietas materiālos visi pierādījumi ir skaidri salasāmi un nesalasāmo dokumentu saturs procesa dalībniekiem tiks darīts zināms tikai debašu brīdī.

Aivars Lembergs lūgumā tiesai Par rakstveida pierādījumu pārbaudi konstatējis, ka prokurors Juris Juriss apsūdzētajam ir izsniedzis «desmitiem šādas dokumentu kopijas, kur neko nevar izlasīt un saprast». Pēc A. Lemberga versijas - «prokurors apsūdzētajam apzināti ir izsniedzis bezjēdzīgu gaismas kopiju, lai apsūdzētajam būtu vēl grūtāk ko saprast». A. Lembergs lūgumā tiesai jau prognozē, ka «iespējams, kriminālprocesu veicošās amatpersonas nepiekritīs nevienam no minētajiem iebildumiem (par to, ka papīra lapas ir tukšas vai nesalasāmas), tādējādi motivējot, ka apsūdzētajam nav tiesību ne iegūt dokumentu tulkojumus atsevišķiem pierādījumiem, ne iegūt tulkojumus, kas būtu bez trūkumiem, ne arī iegūt pienācīgas gaismas kopijas». Kā lūgumā norādījis A. Lembergs, trūkumus rakstveida pierādījumos būtu iespējams laikus novērst, ja vien pēc prokurora uzstājīgajiem pieprasījumiem tiesa nebūtu apsūdzētajiem aizliegusi pierādījumu pārbaudes laikā izteikt «kaut mazākos iebildumus pēc būtības» par nepilnībām pierādījumos.

Rakstveida pierādījumu pārbaude t. s. Lemberga lietā pārsvarā notiek tā, ka prokurori nolasa krimināllietas sējumos iekļauto dokumentu nosaukumus. Līdz šim tādā veidā pārbaudīti 128 no 203 sējumiem. Iespējams, ka atlikušo sējumu pārbaude ies raitāk, jo lielākā daļa no tiem satur jau tiesvedības laikā tiesā iesniegtos dokumentus, kuru pārbaude normālos tiesas procesos parasti notiek daudz ātrāk.

A. Lembergam iepriekšminēto lūgumu tiesas zālē līdz galam nolasīt neizdevās, jo tiesa viņa lasījumu aprāva uz nenoteiktu laiku. Tādējādi šajā procesā ir ne tikai «aizpratinātie liecinieki», bet arī «aizlasītie lūgumi».