Budžetam izvelk pēdējās rezerves
Latvijas nākamā gada budžeta izredzes ir tik sliktas, ka valdība sākusi interesēties par neaizskaramu naudas rezervi – par uzņēmēju un policistu iekrājumiem.
«Kuģis stūrē recesijas virzienā. Kļūst patiešām bīstami,» ekonomisko situāciju valstī vakar raksturoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Tāds bija viņa skaidrojums, kāpēc valdība iekļāvusi valsts 2015. gada budžeta likumu pavadošajā likumu paketē tādus grozījumus likumos Par nodokļiem un nodevām un Par Valsts ieņēmumu dienestu, kādus var traktēt kā Latvijā visizplatītākā uzņēmējdarbības noformējuma – sabiedrību ar ierobežotu atbildību – likvidāciju. Proti, likumi tikšot grozīti tā, lai vismaz atbildību par nodokļu parādiem padarītu neierobežotu, kā tas notiktu, nodokļu parādus piedzenot no uzņēmēju un uzņēmumu valdes locekļu personīgās mantas. Ar kopīgu aicinājumu atteikties no šādiem likumu grozījumiem vakar nāca klajā LTRK un Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras pārstāvēja attiecīgi J. Endziņš un LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Uzņēmēju pārstāvji atzīmēja, ka vismaz viņiem neesot zināms jauno likumu izpildes mehānisms. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sola sagatavot likumu izpildes noteikumus un instrukcijas atbilstoši tādiem likumiem, kādus Saeima grasās pieņemt jau šajā nedēļā. Visticamāk, VID cer uz tiesībām bezstrīdus kārtībā paņemt viena uzņēmuma nesamaksātos nodokļus no cita uzņēmuma, kas pieder tam pašam īpašniekam. Uzņēmēju pārstāvji brīdināja, ka šādi būs iespējams iztukšot tikai godīgi strādājošu uzņēmumu kontus. Ja uzņēmumu īpašnieki ir iecerējuši nemaksāt nodokļus un vispār neatdot savus parādus, tad viņi jau laikus pāradresē uzņēmumu piederību uz ofšorzonām un valdes sakomplektē no bezpajumtnieku patversmju iemītniekiem, Latvijā nekad nebijušiem ārzemniekiem u.tml. Nodokļu likumu grozīšana valdības piedāvātajā veidā mudinās visus uzņēmējus nodrošināties pēc blēžu rādītā piemēra. Reālo labumu no šādiem likumu grozījumiem gūs nevis valsts budžets, bet advokātu biroji, kas iepraktizējušies fiktīvo īpašumtiesību un amatpersonu noformēšanā, kā arī maksātnespējas administratori. Viena no reakcijām uz nodokļu likumu grozīšanu varētu būt tāda, ka uzņēmumi laikus apgādājas ar maksātnespējas statusu, kas pasargā viņus no daudziem un dažādiem maksājumiem. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumiem izdevīgāk algot vēl vienu juristu – administratoru, kam dotas īpašas tiesības ar dažādiem trikiem aizkavēt uzņēmuma maksājumu veikšanu un sargāt uzņēmuma īpašnieku un vadītājus no atbildības par vispār neveiktajiem maksājumiem.
Noraidot piedāvātos likumu grozījumus, J. Endziņam, L. Meņģelsonei un LTRK viceprezidentam Aigaram Rostovskim nācās sevišķi uzsvērt, ka viņi, protams, atbalsta visus pasākumus, kādi vien reāli palīdzētu valstij iekasēt visus likumos noteiktos nodokļus. Viņuprāt, jau esošie likumi dod valsts iestādēm pietiekami daudz iespēju piedzīt valstij pienākošos naudu arī no privātpersonām, tikai tad jāpierāda, ka tās veikušas kriminālnoziegumus. Parex bankas bankrota, Liepājas metalurga izšķērdētā valsts galvojuma u. c. gadījumi rāda, ka policija un visas pārējās Latvijas tiesībsargājošās iestādes neko tādu paveikt nav spējīgas. Tā nu patiešām ir nelaimes zīme 2015. gada budžetam, ka pat iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sācis interesēties, kāpēc savus pienākumus nav spējīga pildīt Valsts policija un visnespējīgākā no visām policijas struktūrvienībām izrādās Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Līdz šim viņš demonstratīvi distancējās no šādiem jautājumiem. Pirms pusotra gada saistībā ar policijas piedalīšanos Liepājas metalurgā pazudušās naudas meklēšanā «viņa preses pārstāve Daiga Holma klāstīja gari un plaši, ka tiesiskajā Latvijā Iekšlietu ministrija ar visu ministru un Valsts policija esot pilnīgi nošķirtas iestādes un ministrs par policistu darbošanos Liepājas metalurgā drīkstot uzzināt tikai no avīzēm» (Neatkarīgā, 2013. gada 14. maijā). Nupat ministrs ir savu viedokli mainījis un godīgi pastāstījis, kāpēc tā noticis. Vakar LNT rīta intervijā ministrs paskaidroja, ka viņš nav apmierināts ar pārvaldes darbu, jo tā nenodrošina pietiekamus ienākumus valsts budžetam. Kamēr ministru, deputātu u.tml. funkcionāru algām pietika no Latvijai izsniegtajiem kredītiem un citiem ienākumiem, ministru policijas darbs neinteresēja nemaz.
Iespējams gan, ka V. Kozlovski interesē ne tik daudz ENAP darbs, cik ENAP priekšnieka Gata Gudermaņa ienākumi pilnīgi bez kāda darba. Presē jau palaistas ziņas no G. Gudermaņa ienākumu deklarācijām, kurās uzrādīti viņa sievas dāvinājumi: pārrēķinot uz eiro,
58 tūkstoši + 49 tūkstoši + 134 tūkstoši no personas bez zināmiem ienākumu avotiem; tālāk 60 tūkstoši par G. Gudermaņa īpašumtiesībām uzņēmumā, kas reālu saimniecisko darbību neveic.