Valkā atklāts piemineklis pirmajam Latvijas Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim

© Publicitātes/ Valka.lv

Lugažu laukumā Valkā 15. novembrī tika atklāts pieminekli pirmajam Latvijas Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim.

Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī eksprezidenti - Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Pieminekli iesvētīja Valkas Lugažu Ev. Luterāņu draudzes mācītājs Gints Polis un, skanot Mārtiņa Brauna mūzikai ar Raiņa vārdiem „Saule, Pērkons Daugava”, tika atklāts svinīgs svētku koncerts ar NBS štāba orķestra un vietējo valcēniešu dalību.

Ceremonijā uzrunu teica Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, ZZS priekšsēdētājs Augusts Birgmanis un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, Rīgas Latviešu biedrības Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna. Svinīgajā pasākumā piedalījās arī NBS Goda sardze un NBS štāba orķestris.

Tieši Valkā Kārlis Ulmanis veidoja “Latvijas Zemnieku savienību” un jau 1917.gadā Valkā aktualizēja jautājumu par Latvijas neatkarības pieprasīšanu.

1917. gada beigās Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija – Latviešu Pagaidu nacionālā padome (LPNP), kas pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Tāpat 1918.gada novembrī Valkā tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams publiski deklarēt Latvijas valsts neatkarību, kas arī tika izdarīts 1918.gada 18.novembrī Nacionālajā teātrī Rīgā, uz kuru tika atvesta deklarācija no Valkas.

"Valka ir neatkarīgās Latvijas valsts idejas šūpulis, un Valkas loma neatkarīgās Latvijas valsts tapšanā nav īsti līdz galam novērtēta," norādīja Vents Armands Krauklis.

Mākslinieces Artas Dumpes, akmeņkaļa Ivara Feldberga un arhitekta Aivara Zavadska pieminekli bija paredzēts uzstādīt 2014. gada vasarā Valkas pilsētas centrā starp Kultūras namu, Pilsētas domi, Ģimnāziju un Mākslas skolu. Valcēnieši šo vietu dēvē par pilsētas sirdi.

Piemineklis tapis par saziedotiem līdzekļiem 2010. gada 2. maijā Latvijas Televīzijas četru stundu akcijā, kad tika savākti 22 tūkstoši latu. Kopumā ziedojumu summa sasniedza 37 tūkstošus latu. Rīgas Latviešu biedrības Atbalsta fondam par šiem līdzekļiem izdevās atklāt gan Kārļa Ulmaņa pieminekli Pikšās 2010.gada 4. septembrī, gan izveidot pieminekli, ko atklās Valkā.

Kārļa Ulmaņa krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937. gadā veidotā Kārļa Ulmaņa krūšutēla meta, ko pasūtīja Latvijas Valsts universitāte. 2,5 m augstais krūšutēls veidots no Somijas granīta, bet postaments  no Latvijas granīta.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais